Plāna mērķis ir izveidot Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai un pilnveidot bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomisko iekļaušanu sabiedrībā. Kopējās plāna izmaksas tiek lēstas ap 15 miljonu eiro apmērā. Lielākās diskusijas Ministru kabineta sēdē raisīja priekšlikumi, kas plānā tika iekļauti saskaņā ar koalīcijā politiski izlemto – galvenokārt tie bija saistīti ar Nacionālās apvienības ierosinājumiem.
Tā dēvētā bēgļu plāna apstiprināšanu valdība konceptuāli bija atbalstījusi jau septembra beigās, un galīgo lēmumu pieņemt sākotnēji plānoja 20.oktobrī. Tomēr koalīcijā izskanējušo iebildumu dēļ plāna izskatīšana vairākkārt tika atlikta. Galu galā politiķi nolēma veidot savu darba grupu, kas pārskatīs IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītajā darba grupā tapušo ziņojumu.
Piemēram, politiski tika izlemts, ka bēgļu pabalsts ir jāsamazina, piesaistot to pie minimālā ienākumu līmeņa, kas ir 139 eiro mēnesī. Pētersone-Godmane skaidroja, ka tas var radīt juridiskas problēmas un, iespējams, arī tiesu darbus.
"Mani personīgi uztrauc tīri juridiskā procedūra šim pasākumam, jo šobrīd tas izpildes termiņš noteikts 2016.gada 1.janvāris, taču Latvijā minimālā ienākuma līmeņa koncepcija tiks ieviesta tikai ar 2017.gadu. (..) Tiesiski - kā mēs varam sasaistīt šo jautājumu, šos termiņus ar šo situāciju. Manuprāt, šis termiņš jāmaina uz 2017.gadu," teica IeM valsts sekretāre.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) iebilda, un premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") tāpēc aicināja viņa vadītās ministrijas palīdzību iekšlietu resoram.
"Izskanēja bažas par 2016.gada vai 2017.gada 1.janvāri. Tad var pateikt skaidri - 2016.gada 1.janvāris. Tāda ir koalīcijas politiskā griba un, jo ātrāk mēs to formulējam un paziņojam, jo mazāk problēmu būs ar paļāvību. Ja mēs stiepsim garumā un pateiksim to pēdējā brīdī, tad, protams, ka būs pārmetumi," teica Rasnačs.
Skeptiski Pētersone-Godmane vērtēja arī vēl kādu Nacionālās apvienības ideju, kas saistīta ar valodu apmācību.
"Tās vienmēr bija iespējas - vai izvērtēt, grozīt normatīvos regulējumus, atvieglojot latviešu valodas [apguves] prasības noteiktiem amatiem. Tas tātad šobrīd ir izslēgts, taču ir parādījies jauns punkts - izvērtēt iespēju nodrošināt personai apgūt kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts valodu, lai sekmētu iekļaušanos darba tirgū. Darba grupa, protams, nav vērtējusi ne finansējumu šim pasākumam, ne arī veidu, kā tas varētu tikt darīts. Nezinu, vai kādam Latvijas iedzīvotājam par valsts naudu tiek nodrošinātas papildu iespējas mācīties svešvalodas," teica IeM valsts sekretāre, norādot, ka jauniekļautais punkts būs jāvērtē Labklājības un Izglītības ministrijai.
Savukārt ar vides ministru Kasparu Gehardu (Nacionālā apvienība) Pētersonei-Godmanei izraisījās vārdu apmaiņa par NA ideju patvēruma meklētājus izmitināt pagaidu būvēs.
"Manuprāt, pareizs signāls būtu moduļu tipa ēku iegāde, jo tad tos nākotnē varētu izmantot citās nepieciešamās lietās, nevis tikai bēgļu jautājumā," sacīja Gehards. IeM valsts sekretāre gan norādīja, ka tiek izskatīti trīs varianti. Bēgļus izmitināt esošajās ēkās "Muceniekos", vienstāvu moduļu ēku būve un tam nepieciešamās zemes iegāde, kā arī "stipri dārgāks risinājums" - četrstāvu moduļu ēku būve.
"Gribētu arī apšaubīt to, ka ilgtermiņā mums šīs iestādes nebūs vajadzīgas. Šobrīd mums pieaug patvēruma meklētāju skaits - pret pagājušo gadu patvēruma meklētāju skaits ir pieaudzis trīskārši vēl bez nevienas pārvietotās personas. Tas nozīmē, ka ilgtermiņā šīs mājas būs vajadzīgas tieši Iekšlietu ministrijas vajadzībām," skaidroja IeM valsts sekretāre.
Jau vēstīts, ka kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017.gadā veido 14 994 027 eiro, kas ir par aptuveni pusmiljonu eiro mazāk, nekā lēsts iepriekš. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 468 521 eiro apmērā.
Apjomīgākās izmaksas būs vajadzīgas IeM - 9 845 621 eiro. Lielāko daļu šīs summas - 7 002 912 eiro veido līdzekļi, kas nepieciešami patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" ēku un katlumājas pārbūvei, centra telpu pielāgošanai lielāka patvēruma meklētāju skaita izmitināšanai, papildu resursu piesaistei aizturēto patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu izmitināšanai, kā arī papildus divu korpusu izveidošanai un katlumājas pārbūvei.
Par plānu atbildīgā IeM valsts sekretāre Pētersone-Godmane skaidroja, ka daļa no iecerētajiem izdevumiem var vēl mainīties. Tie skar patvēruma meklētāju izglītības, ārstniecības, uzturēšanās un citus izdevumus, kurus precīzi aprēķināt vēl nevar.
Viens no punktiem, kas ļāvis samazināt sākotnējo tāmi, ir valdības koalīcijā lemtais par bēgļu pabalstu samazināšanu no 256 uz 139 eiro. Personas, kas to saņems, gan varēs reģistrēties kā maznodrošinātie un pretendēt uz mājokļa pabalstiem un citiem valsts un pašvaldību palīdzības veidiem.
Plāns paredz pārvietotajām personām un viņu ģimenes locekļiem uzreiz sākt mācīt latviešu valodu. Tiem, kas saņems bēgļu vai alternatīvo statusu, tiks piedāvāti Nodarbinātības valsts aģentūras pakalpojumi un piešķirts valsts apmaksāts mentors. Tas palīdzēs iekārtoties un sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm.
Katram no bēgļa statusa saņēmējiem tiks arī piedāvāts individuāls sociāli ekonomiskās iekļaušanās plāns.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām tagad apzina skolas, kas varētu nodrošināt bēgļiem nepieciešamo izglītību.
Jau vēstīts, ka valdība iepriekš ne reizi vien atlika IeM sagatavotā rīcības plāna skatīšanu. Koalīcijā bija vērojamas domstarpības gan par kopējo summu, kādu Latvija grasās tērēt patvēruma meklētāju sistēmas pilnveidei, gan arī par bēgļu pabalsta apmēru.
Pagājušajā pirmdienā koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
