Panorāma

Atbalsta pieteikumu 1,82 miljardu eiro saņemšanai no ES

Panorāma

BKUS: jaunākajam covid pacientam ir viens mēnesis!

Valdība diskutē par vajadzību atvērt dzīvo rindu

Valdība diskutē par vajadzību atvērt «brīvo rindu» vakcinācijā pret Covid-19

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan pagājušās nedēļas vakcinācijas rādītāji ir labāki nekā iepriekš, premjers valdības sēdē norādīja, ka tie ir tikai nedaudz labāki. Gan premjers, gan vairāki ministri rosināja kāpināt vakcinācijas apjomus, ļaujot vakcinēties arī tā sauktajā dzīvajā rindā. Tikmēr veselības ministrs uzsvēra – saslimstības pieauguma gadījumā visvairāk apdraudēti būs vecie un hroniski slimie cilvēki.

Vakcīnas pret Covid-19 nedrīkst stāvēt noliktavās, svarīgs ir vakcinācijas temps. Tā valdības sēdē norādīja gan premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), gan vairāki ministri, paužot gandarījumu par aizvadītās nedēļas nogales dzīvajām rindām vakcinācijas centros. Tās ļāvušas nedaudz palielināt nedēļā vakcinēto skaitu, kā arī raisījušas diskusijas valdībā par to, ka šāda pieeja ir jāturpina.

“Laižam “brīvo rindu”, ļaujam cilvēkiem potēties, vakcinēties, dabūt šīs vakcīnas. Kam jūs tās sargājat? 150 tūkstošus nedēļā bez “brīvās rindas” principā nevar izdarīt. Kā Izraēla izdarīja: ir viena plūsma, un, kas neatnāk, ir “brīvā rinda”,” mudināja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”).

Tam piebalsoja arī Kariņš: “Tā brīvā piekļuve ir jāatjauno vai pat jālaiž. Es, Daniel, tavā vietā viņu paralēli laistu, lai tik viss iziet ārā.”

Uz to aicināja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija): “Es arī par to, ka tā paralēlā rinda – tā atklātā – ir ārkārtīgi svarīga. Tā nav vienkārši otrajā vietā. Tad, kad mēs visi novakcinējamies, ekonomika sāk strādāt tādā brīdī uzreiz.”

Tikmēr veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka “brīvo rindu” var organizēt tikai tad, ja izveidojies vakcīnu pārpalikums.

“Ja vakcīnu pietiek, ja jaudas pietiek, ja prioritārās grupas tiek pietiekami nodrošinātas, tad un tikai tad mēs varam veikt vakcināciju ārpus prioritārajām grupām.

Un tieši to mēs darīsim. Nav ko runāt riņķī un apkārt, jūs komentējat to, ko mēs realitātē darām,” sacīja Pavļuts.

Nacionālā veselības dienesta dati par 17. aprīli parāda, ka no prioritārajām grupām visvairāk vakcinēto ir starp mediķiem. Pirmo vakcīnas devu saņēmuši vairāk nekā 90% ārstniecības iestāžu darbinieku.

Ne tuvu tik laba situācija nav starp pārējo prioritāro grupu pārstāvjiem. No cilvēkiem, kas pārsnieguši 70 gadu vecumu, pirmo vakcīnas devu saņēmuši vien 22%, kā arī nepilna piektā daļa hroniski slimo pacientu. Pirmo vakcīnas devu saņēmuši vien 8% sešdesmitgadnieku un nepilni 8% izglītības iestāžu darbinieku.

Mediķu vērojumi liecina, ka situācija mainās un cilvēki aktīvāk sāk pieteikties vakcinācijai, kad viņiem ļauj izvēlēties vakcīnu. “Kad mēs saņēmām pirmos sarakstus par pedagogu vakcināciju, bija pieteikušies 160 cilvēki. Tad, kad tika paziņots, ka varēsim vakcinēt ar “Pfizer”, diennakts laikā izauga līdz 700,” pastāstīja ģimenes ārste Laila Atiķe.

Reaģējot uz izskanējušajām ziņām, Veselības ministrija norādījusi, ka pašlaik “Moderna” vakcīnas noteiktas kā prioritāras ģimenes ārstu praksēm un mazajām ārstniecības iestādēm. No nākamās nedēļas ģimenes ārstu praksēm tiks nogādātas arī “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas.

KONTEKSTS:

Trīs dienās, kad septiņās Latvijas pilsētās pēc dzīvās rindas principa iedzīvotāji varēja saņemt vakcīnu pret Covid-19,  poti pret koronavīrusu saņēma vairāk nekā 8600 cilvēki.

Šajos centros plānoja izlietot daļu “AstraZeneca” vakcīnu, kuras “aizķērušās” vēl kopš Lieldienām. Daļa iedzīvotāju ir skeptiski noskaņoti tieši pret “AstraZeneca” vakcīnām, ko veicināja informācija par retajām negatīvajām trombu veidošanas blaknēm. Lieldienu brīvdienās daudzviet pat vairāk nekā puse uz masu vakcinācijas centriem aicināto iedzīvotāju nevēlējās vakcinēties, tajā skaitā tāpēc, ka negribēja saņemt tieši “AstraZeneca” vakcīnas.  

Bet līdz šai nedēļās nogalei iespēja saņemt vakcīnu bija tikai cilvēkiem no 4 prioritārajām grupām – mediķiem, senioriem vecumā virs 60 gadiem, cilvēkiem ar hroniskām slimībām, cilvēkiem, kuri dzīvo ar smagi slimajiem bērniem un aprūpē smagi slimos cilvēkus, kā arī skolotājiem, kuri strādā klātienē. No 20. aprīļa plāno sākt vakcinēt piekto no kopumā 8 valdības noteiktajām prioritārajām grupām – karavīrus, zemessargus, operatīvo dienestu darbiniekus un kritiski svarīgos energoapgādes komersantus.

Savukārt 20.aprīlī tiek uzsākta plānotā izbraukuma vakcinācija mājās tiem iedzīvotājiem, kuri bija tam pieteikušies. Tāpat tiek atvērta nākamā prioritāra grupa, kurā  iekļauti dažādu nozaru un iestāžu prioritāri vakcinējamie cilvēki. 

Latvijā plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas. Kopumā līdz vasaras beigām plānots vakcinēt ap 70% iedzīvotāju, un šī gada trešajā–ceturtajā ceturksnī varēs vakcinēt visus sabiedrības locekļus, kas vakcīnu nav saņēmuši iepriekš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti