Atbalsts dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai daudzu ekspertu vērtējumā ir viena no Latvijai nozīmīgākajām ES fondu programmām šajā periodā, jo energoefektivitātes uzlabošanai ēkās skars ļoti plašu iedzīvotāju loku. Tomēr līdz šim programmas īstenošana kavējās, tāpēc valdības komiteja pirmdien pieņēma lēmumu pasteidzināt tās sākumu un par spīti vēl atsevišķiem neskaidriem jautājumiem atbalstīja EM energoefektivitātes paaugstināšanas programmas īstenošanai izstrādātos noteikumus. Kā norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens („Vienotība”), programmu ir svarīgi nekavēt arī tāpēc, ka tā būtiski ietekmēs arī būvniecības nozares attīstību šogad.
„Šī programma ir būtiski aizkavējusies, un redzam to, ka šobrīd sākas jau būvniecības sezona, un ņemot vērā fondu programmu kavēšanos, šobrīd būvniecība cieš ievērojamus izaugsmes samazinājumus.
Tāpēc būtu ārkārtīgi svarīgi to atbalstīt jau pirmdien, lai otrdien varam izskatīt valdības sēdē un virzīties uz priekšu,” saka Ašeradens.
EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko skaidroja, ka līdz šim noteikumu virzību kavēja viedokļu atšķirības ar pašvaldībām, piemēram, par jautājumiem, kas skar nedzīvojamās telpas, kā arī par standarta risinājumu iekļaušanu noteikumos. „Trešais komentārs skar attīstības finanšu institūcijai uzdoto uzdevumu izstrādāt standarta risinājuma aprakstu, metodiku, kā būtu jārīkojas iedzīvotājiem,” stāsta Aleksejenko.
„Šādu obligātu uzdevumu Ministru kabineta noteikumos mēs uzskatām, ka dot nav nepieciešams. Lai šādus risinājumus izstrādātu, ir nepieciešams laiks; un ar ko mēs sāksim – vispirms publicējot iepriekšējā perioda ēku siltināšanas risinājumus, un tie iedzīvotājiem būs pieejami. Bet izstrādāt standarta risinājumus tagad arī kavēs programmas palaišanu,” pauž Aleksejenko.
Tomēr valstij un pašvaldībai izdevās vienoties par to, ka strīdīgie jautājumi tiks precizēti vēlāk. Kā norādīja Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jautājumos Andris Akermanis, šobrīd prioritāte ir programmas pēc iespējas ātrāka virzība uz priekšu.
„Mums ne viss šajos noteikumos patīk, arī par šiem pašvaldību dzīvokļiem, ko jau Aleksejenko kungs teica,” pauž Akermanis. „Bet nu laikam ir tiešām tā, ka šī programma jāvirza pēc iespējas ātrāk uz priekšu, cerams, ka saņemsim saskaņojumu no ES un atļauju pamainīt procentus, bet visumā jāpiekrīt, ka steidzīgākais uzdevums ir virzīties uz priekšu,” saka Pašvaldību savienības padomnieks Andris Akermanis.
Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo fondu veido 36 600 ēku ar kopējo platību 50,4 miljoni kvadrātmetru, no kuriem lielākā daļa - 98% - ir ar zemu energoefektivitātes līmeni. Aplēses liecina, ka to energoefektivitātes paaugstināšanai kopumā būtu nepieciešami vismaz 3,8 miljardi eiro.
