Valdība bez debatēm atbalsta Šķīrējtiesu likuma projektu

Neraugoties uz izskanējušajiem iebildumiem no atsevišķu šķīrējtiesu puses, valdība bez debatēm otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto jauno Šķīrējtiesu likuma projektu. Likumprojekta kritiķi uzsver, ka šobrīd iecerētajiem kritērijiem atbilst vien divas šķīrējtiesas. Likumprojektā paredzēta virkne reformu attiecībā uz šķīrējtiesu dibināšanu, pārreģistrēšanu un arī šķīrējtiesnešu kandidātu eksaminācija.

Salīdzinājumā ar jebkuru Eiropas valsti, Latvijā ir milzīgs šķīrējtiesu skaits - nedaudz virs 200, savukārt Zviedrijā un Igaunijā vidēji pāris - šāds arguments minēts Tieslietu ministrijas rakstītajā likumprojekta anotācijā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns arī norāda, ka šķīrējtiesām ir slikta reputācija, tāpēc komersanti ir vai nu neapmierināti ar to darbību vai izvairās no šķīrējtiesām, tāpēc norāda uz šķīrējtiesu reformas nepieciešamību.

„Mērķis ir padarīt šķīrējtiesas tādas, kurām ticēs cilvēki. Un ticēs tad, ja tās labi strādās. Kas gan ir jāpiezīmē, ka šķīrējtiesas nav atrauts jautājums no visas pārējās tiesībuzraudzības sistēmas, tas nav atrauts jautājums no vispārējās jurisdikcijas tiesu darba un arī nākošā attīstības posma, no maksātnespējas procesa administratora darbības. Bieži vien mēs novērojam lietās ļoti ciešu saistību starp šķīrējtiesām un maksātnespējas procesa dažādām dīvainībām," skaidroja Bordāns. Viņš arī uzsver, ka tas ir visciešākajā veidā saistīts ar kopējo uzticēšanos Latvijas investīciju videi.

Par likumprojektā paredzēto vairāk stāsta Tieslietu ministrijas pārstāve Inita Ilgaža: „Pirmais kritērijs, ka šķīrējtiesu var dibināt biedrība, kas sastāv ne mazāk kā no desmit juridiskām personām, kuras reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, šo biedru kopējam apgrozījumam gadā jābūt ne mazāk kā 50 miljoniem latu. Kā arī šai biedrībai jābūt reģistrētai vismaz trīs gadus pirms brīža, kad tā iesniedz pieteikumu pastāvīgās šķīrējtiesas reģistrācijai."

Tāpat kā jauninājums ir paredzētā šķīrējtiesnešu kandidāta eksaminācija. Proti, pēc apmācības kursa noklausīšanās kandidātam būs jākārto eksāmens. To savukārt pieņems komisija, kurā būs Tieslietu ministrijas, tiesu un akadēmiskā personāla pārstāvji.

„Pašlaik pēc mantiskā cenza atbilst Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa un Komercbanku asociācijas šķīrējtiesa," norāda Ziedonis Špengelis no Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas. Viņš uzsver, ka likumprojektā izvirzītajiem kritērijiem atbilst vien šīs divas šķīrējtiesas. Špengelis arī bija viens no diviem atnākušajiem šķīrējtiesu pārstāvjiem, kas kritizēja likumprojektu.

Rīgas Starptautiskās šķīrējtiesas pārstāvis arī norādīja, ka nedrīkst uzlikt par pienākumu šķīrējtiesas dibinātājā biedrībā iekļaut desmit juridiskās personas, kurām ir vismaz 50 miljonu latu apgrozījums. „Jo tas jau ir pretrunā, mūsu izpratnē ar pašu šķīrējtiesu dibināšanas principu. Te jau rodas uzreiz jautājums, kas notiks ar šķīrējtiesu, kurai konkrētu nākošajā gadā nebūs 50 miljonu apgrozījums, bet būs 49 miljonu apgrozījums - vai tā šķīrējtiesa nedarbosies? Bez tam likumprojekta autori absolūti nav ņēmuši vērā sekmīgu un valsts mērogā atzītu šķīrējtiesu līdzšinējo darbību," kritizē Špengelis.

Valdības sēdē savus argumentus klāstīja Jānis Tiesnieks no Baltijas starptautiskās šķīrējtiesas: „Likumprojekts nav atbalstām, tas neatbilst noteikumiem. Nosacījums par 50 miljonu apgrozījumu ir unikāls, nav saprotams, kā apgrozījuma apmērs nodrošina taisnīgu un godprātīgu strīda izšķiršanu. Pēc analoģijas mēs varētu teikt, ka jebkuram institūtam jābūt aizmugurē pietiekoši lielam apgrozījumam, lai tas varētu darboties."

Tiesnesis arī norādīja, ka sertifikācija ir tikai vienā valstī - Uzbekistānā. Tāpat arī nepareiza esot Tieslietu ministrijas norāde likumprojekta anotācijā, ka citās valstīs ir vien dažas šķīrējtiesas. Visās ES valstīs, izņemot dažas, kuras pieminētas likumprojekta anotācijā - Zviedrijā, Igaunijā, Lietuvā - ir daudz lielāks šķīrējtiesu skaits un klasiski tiek uzskaitītas lielākās.

Neraugoties uz iebildumiem, valdība bez debatēm nolēma nodot likumprojektu Saeimai, kur komisijās varēs turpināt diskusijas. Tiesa, jau Bordāna bijušās partijas Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks pirmdien kritiski izteicās par šo Bordāna ieceri.

„Tas ir nācis no Nacionālās apvienības," norādīja Parādnieks, piebilstot, ka Bordāns interešu konfliktu ir noliedzis. Tieslietu ministrs Latvijas Radio par sava bijušā partijas biedra izteikumiem sacīja, ka tos neizprot un par tiem nav ko diskutēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt