Tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji norāda, ka atbilstoši Eiropas Savienība pieņemtajiem lēmumiem likumprojekts ir steidzams, tāpēc jau drīzumā aviopasažieriem arī Latvijā jārēķinās ar to, ka viņu personas dati tiks apkopoti jaunā reģistrā.
Jaunais likumprojekts paredz nodrošināt pasažieru datu apstrādi, lai analizētu informāciju noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai, un saskaņā ar likumu tiks izveidots aviopasažieru datu reģistrs, kas būs valsts informācijas sistēma, ko uzraudzīs Drošības policija.
Pret likumu iebildumus izteikušas vairākas institūcijas, tostarp Tieslietu ministrija, kura pievērsa uzmanību tam, ka nav panākta vienošanās par to, kas veiks pirmskontroli - prokurori vai tiesneši.
Lai gan kopumā visas iesaistītās institūcijas atzīst, ka likumprojekts ir vajadzīgs un jāvirza steidzami, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) norāda, ka šobrīd neviena no institūcijām nesteidz uzņemties kontroli pār piekļuvi reģistram.
Kozlovskis pastāstīja, ka šobrīd prokuratūrai un tiesai ir dažādi viedokļi par to, kuram būtu jāuzņemas kontrole. Tiesneši uzskata, ka tas būtu prokuratūras darbs, bet Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tas jādara uzraugošiem tiesnešiem.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) norādīja - lai gan likumprojektu nepieciešams pieņemt operatīvi, vienlaikus ir jāparūpējas, lai tajā nebūtu pieļautas kļūdas, kas radītu tiesvedību riskus nākotnē.
Lielā mērā atbildīgās institūcijas dara bažīgs arī fakts, ka daudzās Eiropas valstīs analoģisks likums jau ir saskāries ar būtiski pretestību un arī apstrīdēts tiesā, atklāja Rasnačs.
"Runājot par šo likumprojektu, mēs esam diezgan pretrunīgā situācijā. No vienas puses, mums tas iespējami ātrāk jāpieņem, un konceptuāli visi vienprātīgi atbalstam, ka šis likums ir jāvirza uz Saeimu. Otra lieta, kas to visu nedaudz iekavē, ir tā bēdīgā prakse, kas vairākām valstīm ir bijusi, ka to Satversmes tiesās vai citās institūcijās jau starptautiskā līmenī ir apstrīdēti šādi likumprojekti. Tikai tāpēc, ka ir pieļautas kļūdas atsevišķos formulējumos," teica ministrs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) savukārt pievērsa uzmanību, ka, ņemot vērā iespējamo tiesvedību risku, veiksmīgāks risinājums būtu kontroles pār reģistra izmantošanu uzticēšana tiesnešiem.
Līdzšinēja pieredze liecina - ja kāda lieta nonāks līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai, tā vienmēr strikti skatās, kādi bija kontroles mehānismi, un ja šādu kontroli nodrošina izmeklēšanas tiesneši, to uzskata par labāko praksi, norādīja ārlietu ministrs. Viņš arī pauda cerību, ka par šo jautājumu varbūt varētu vienoties, ņemot vērā arī šo aspektu.
Savukārt Satiksmes ministrijas pretenzijas saistītas ar šī likumprojekta kontekstā aprēķinātajām papildu administratīvā sloga izmaksām. Ministrija uzskata, ka tās ir lielākas, nekā lēš likumprojekta autori, norādot – darbam ar pasažieru datiem nepieciešams augsti kvalificēts speciālists.
Likumprojekts paredz, ka reģistrā iekļaujamas šādas ziņas: gaisa pārvadājuma ieraksta rādītājs, rezervēšanas, biļetes izsniegšanas datums, paredzētā lidojuma datums, pasažiera vārds, uzvārds, dzimšanas datums, pilsonība, adrese un kontaktinformācija.
Tāpat šajā reģistrā būs jāiekļauj maksājumu informācija, kā arī rēķina nosūtīšanas adrese, lidojuma numurs, gaisa pārvadātājs un informācija par konkrētā gaisa pārvadājuma maršrutu, lidmašīnas izlidošanas un ielidošanas laiks.
Jau vēstīts, ka arī Latvija, līdzīgi kā daļa citu Eiropas Savienības valstu, nolēmusi izveidot savu pasažieru datu reģistru. Neraugoties uz to, ka Latvijā terorisma draudu līmenis novērtēts kā zems, drošības iestādes ar šāda reģistra ieviešanu cer apkarot arī organizēto noziedzību.
LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka aviosabiedrību pasažieru datu reģistra izveide Latvijai izmaksājusi vairāk nekā četrus miljonus eiro. Lielākā daļa summas ir finansējums no Eiropas Savienības, bet 10% no valsts budžeta līdzekļiem. Šis finansējums bijis nepieciešams pašas sistēmas izveidei, pētījumiem, kā arī speciālas nodaļas izveidošanai Drošības policijā.
