Grozījumi, kuru mērķis ir novērst gan pārāk strauju pensiju indeksāciju ekonomikas izaugsmes apstākļos, gan arī negatīvu indeksāciju, tika atlikti, jo koalīcijas partijām par tiem joprojām ir diskusijas.
Premjere Laimdota Straujuma (“Vienotība”) atklāja, ka ir iecerēts izstrādātos priekšlikumus sadalīt vairākās kārtās, šobrīd apstiprinot to priekšlikumu daļu, kura neatstāj iespaidu uz nākamā gada valsts budžetu.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas aplēsēm, ieviešot jauno pensiju indeksācijas kārtību, valsts sociālajam budžetam papildus būtu nepieciešami aptuveni 15,6 miljoni eiro.
Valdība otrdien plānoja lemt par grozījumiem pensiju likumā, kas pārskatītu pensiju indeksācijas mehānismu gan invaliditātes, gan vecuma pensijām. Lai tos ieviestu jau no nākamā gada, pensijām būtu nepieciešami papildus 58 miljoni eiro.
Iepriekš piedzīvotie treknie gadi un vēlāk finanšu krīze ir pārliecinājusi likumdevējus, ka nepieciešams novērst, ka pensijas kapitāla apmērs ir tik ļoti atkarīgs no apdrošināšanas iemaksu algas krasām svārstībām.
Likuma grozījumi paredz, ka pensiju indeksācijā tiks ņemtu vērā 50 procenti (līdzšinējo 25 % vietā) no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Tāpat iecerēts noteikt - ja pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātais ikgadējais apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai piemērot indeksu „1”. Nākamo gadu, kas seko gadiem, kuros minētais indekss bija mazāks par skaitli „1”, pensijas kapitāla aktualizācijai aprēķinātie pozitīvie indeksi tiek aizstāti ar indeksu „1” līdz gadam, kamēr aizstāto indeksu reizinājums ir lielāks par skaitli „1”.
Tāpat likumprojekts nosaka apdrošināšanas iemaksu algas indeksa apmēra ierobežojumu, nosakot, ka, to aprēķinot, tiek ņemti vērā ne vairāk kā 15 procenti apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma. Attiecībā par šī 15% sliekšņa izvēli - līdzīgs ierobežojums tiek piemērots arī pensiju indeksācijai - indeksa noteikšanai tiek ņemta vērā daļa no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.
15% slieksnis līdz šim nav piemērots nevienam no iepriekšējo gadu apdrošināšanas iemaksu algas indeksiem, kas tiek piemēroti aktualizējot pensijas kapitālu, t.i., nevienam no shēmas dalībniekam – ne tiem, kuri jau pensionējušies, ne tiem – kuri nākotnē pensionēsies. 15% slieksnis ir paredzēts nesamērīgi lielo indeksu ierobežošanai nākotnē.
Saskaņā ar Labklājības ministrijas teikto, lielākā daļa senioru nevalstisko organizāciju plānotās pensiju indeksācijas sistēmas pārmaiņas ir atbalstījušas.
