Valdība atliek jautājumu par papildus finansējuma piešķiršanu ceļu un tiltu remontiem

Ceļu un tiltu neatliekamai labošanai papildus ir nepieciešami gandrīz astoņi miljoni eiro. Satiksmes ministrija ar šādu pieprasījumu otrdien devās uz valdības sēdi. Tomēr naudas piešķiršana ir atlikta. Finanšu ministrs un valdības vadītāja uzskata, ka Satiksmes ministrijai bija iepriekš jāzina kādā stāvoklī ir Latvijas tikti un ceļi. Tādēļ prasīt naudu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem neesot pamata.

Neparasti maiga ziema gandrīz bez sniega ļāva valsts autoceļu uzturētājiem ietaupīt līdz pat pieciem miljoniem eiro. Ir izveidojies arī divreiz mazāk ceļa bedrīšu nekā parasti. Tomēr ar šo ietaupījumu vien nepietiek, lai salabotu visus kritiskā stāvoklī esošos tiltus un ceļus, saka satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība"). Tādēļ viņš valdībai lūdza piešķirt gandrīz astoņus miljonus ceļu labošanai no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.

„Tur ir nepieciešami neatliekami darbi. Un tie ir visciešākā mērā neparedzētie gadījumi, kur ir nepieciešams vismaz novērst to, lai neuzgāžas kādam betona gabals apakšā uz galvas. Protams, mēs varam ierobežot satiksmi, lai samazinātu vibrācijas vai samazinātu slodzi uz šiem tiltiem. Bet tas nav ilgtermiņa risinājums,” norādīja Matīss.

Tomēr Finanšu ministrija iebilda, ka šis nebūt nav neparedzēts gadījums, jo par slikto ceļu stāvokli ir zināms jau sen. Arī valdības vadītāja Laimdota Straujuma ("Vienotība") uzskatīja, ka visus astoņus miljonus eiro ceļiem piešķirt diez vai varēs:

„Protams, ka mēs neviens negribam, lai kāds betona gabals uzkristu. Bet ir jābūt skaidram, ko jūs darāt ar ietaupīto naudu un kā tiek un tiks pārdalīti ietaupījumi no šīs ziemas un pavasara. Un tad, kopā ar Finanšu ministriju izvērtējot, ja ir vēl kādi neatliekami tilti vai neizbraucami ceļa posmi… ja tādi vēl ir, tad nāciet. Ja ir…”

Satiksmes ministrija norāda, ka 56% Latvijas tiltu atrodas sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Vairums no tiem tika celti 1950. un 60. gados. Un drīzumā beigsies šo tiltu ekspluatācijas termiņš. Tādēļ tiltiem tika izstrādāta īpaša atjaunošanas programma, kas būtu jāuzsāk nekavējoties. Tomēr finanšu ministrs Andris Vilks atgādināja, ka Ukrainas krīzes dēļ nevar zināt, kādi turpmāk būs nodokļu ieņēmumi. Līdz ar to steigties ar tēriņiem nevajadzētu.

„Es tomēr vērstu uzmanību, ka mēs esam tagad savādākā situācijā dēļ mūsu agresīvā kaimiņa neprognozējamās uzvedības. Un es tomēr liktu ļoti, ļoti uzmanīgi attiekties pret ietaupītiem līdzekļiem. Ja ir kaut kādi tilti, divi-trīs, kas tiešām brūk, tad vēl varētu domāt. Bet tiešām, esam pilnīgi citām ģeopolitiskā situācijā tagad,”  prasītajam iebilda Vilks.

Finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") atzinīgi novērtēja brauktuvju ziemas uzturēšanas darbos ietaupīto līdzekļu atspoguļošanu un pārdali ceļu neatliekamajiem remontiem. Tomēr Finanšu ministrija neatbalstīja 7,9 miljonu eiro piešķiršanu šiem mērķiem.

VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange informēja, ka no prasītās summas 1,9 miljonus eiro finansējums bija paredzēts astoņu tiltu remontam šajā gadā un 15 tiltu atjaunošanas sagatavošanai 2015.gadā. Jau tagad uz diviem tiltiem samazināts braukšanai atvēlēlēto joslu skaits, kas nozīmē, ka vienlaicīgi uz tiem var atrasties mazāk automašīnu.

Uz vietējās nozīmes ceļiem ātruma ierobežojošās zīmes sasniedzot desmit tūkstošu kilometru garumā. Lai šo apjomu samazinātu, bija paredzēts papildus trīs miljonu eiro finasējums no neparedzētajiem valsts budžeta izdevumiem.

Par to, cik līdzekļu ceļu un tiltu labošanai papildus jau iepriekš paredzētajam tomēr varētu piešķirt, valdība lems pēc pāris nedēļām.

 

 

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt