Valdības lēmums, ka ar mašīnām un šoferiem Rīgas «ātrā palīdzība» jāapgādā pašai valstij, seko divus mēnešus pēc tam, kad Valsts kontrole vērsa uzmanību nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanai. Tagad jau noslēgtajā revīzijas ziņojumā redzams, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pēdējo trīsarpus gadu laikā nelietderīgi iztērējis gandrīz divus miljonus eiro. Tie ar «ātrās palīdzības» vadības gādību nonākuši kompānijas «Rīgas sanitārā transporta autobāze» īpašnieka Adigjozala Mamedova kabatā.
Viņa uzņēmums par slimo rīdzinieku vadāšanu no valsts ik gadu saņēmis aptuveni astoņus ar pusi miljonus eiro. Turpmāk, kad valsts mašīnas pirks pati, tam tērēšot par miljonu mazāk, bet brauks ar jaunām. Tā apgalvo veselības ministrs Guntis Belēvičs no Zaļās partijas, skaidrojot, ka tas ļaus ietaupīt 7,5 miljonus eiro, ko varēs novirzīt citām veselības aprūpes jomas vajadzībām.
Zaļo gaismu Veselības ministrijai devusi arī Finanšu ministrija, bet tās pārstāve Jolanta Plūme norāda – tiks audzēts ierēdņu skaits:
"Tiek paredzēts liels skaits jaunu amatvietu, kas ir pretrunā ar valdības definēto mērķi veidot efektīvu un nelielu valsts pārvaldi. Attiecībā uz finansējumu - mēs tiešām ceram, ka izpildīsies VM prgnoze, bet būtisks jautājums ir kvalitāte. Ceram, ka necietīs kvalitāte un netiks pieprasīts papildu finansējums."
Tādas piezīmes valdība ierakstīja arī savā rīkojumā. Taču Veselības ministrijas apņemšanās iztikt ar piešķirto nozīmētu to, ka, piemēram, «ātrās palīdzības» šoferu algas nemainīsies nākamos septiņus gadus.
Tikmēr veselības ministrs Belēvičs nu meklēšot vainīgos, kādēļ dienestā līdz šim pieļauta izšķērdība viena uzņēmēja labā. Par «ātrās palīdzības» šefa Armanda Ploriņa atbrīvošanu viņš runā izvairīgi. Viņš arī norādīja, ka līdz šim pievērsa uzmanību „ātrās palīdzības” auto epopejai un nav vērtējis Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Armanda Ploriņa darbu, bet tagad plāno to izdarīt.
"Man ir jāatrod jauni darbinieki, ja vēlos kādus aizstāt. (..) Es tagad esmu ieplānojis iepazīties ar dienesta darbu klātienē," teica Belēvičs.
Dienesta vadītājs Ploriņš par savu atbilstību nešaubās. Pretēji Veselības ministrijai «ātrās palīdzības» vadība arī noraidījusi Valsts kontroles pārmetumus par izšķērdību un citiem pārkāpumiem.
"Vai manas dienas beigušās dienesta vadībā, tas jāprasa ministram, bet viens ir jāsaprot - vai direktors pildījis savus pienākumus pietiekami labi, ir jautājums - vai cilvēkiem ir sniegta palīdzība vai nav. (..) Es neredzu, kāpēc man būtu jāaiziet."
Belēvičs pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka ir gandarīts par valdības vienbalsīgo atbalstu viņa priekšlikumam.
Jau ziņots, ka decembrī izsludināts jauns konkurss par 40 jaunu operatīvo NMPD transportlīdzekļu iegādi finanšu līzingā, lai gan valdība vēl nav izšķīrusies par iepriekšējā konkursa pārtraukšanu, kurā bija iecerēts "ātrās palīdzības" auto piegādāt ārpakalpojumā.
Vēl iepriekšējā valdība augusta beigās nolēma, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) arī nākamos septiņus gadus «ātrās palīdzības» un šoferu pakalpojumi Rīgai jāgādā ārpakalpojumā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzreiz septembrī izsludināja iepirkumu, 52,5 miljonu eiro vērtā septiņgades līguma pretendentiem liekot pieteikties lielā steigā – līdz 13.oktobrim. Tomēr konkursā iejaucās iepirkuma uzraugi.
Belēvičs vēlāk rosināja neturpināt ārpakalpojuma iepirkumu, bet NMPD pašiem iegādāt transportlīdzekļus. Arī Saeimas Revīzijas komisija vienprātīgi lēma, ka aicinās Ministru kabinetu mainīt domas un akceptēt Veselības ministrijas ierosinājumu 52 miljonu eiro vērto konkursu par ārpakalpojumu pārtraukt.
