Šķērsot Lielupi Jelgavā autotransportam iespējams pār diviem tiltiem. Tranzītplūsma jau vairākus gadus tiek novirzīta uz attālāko, tomēr situāciju tas neglābj. Īpaši no rītiem un vakaros, kad braucēju ir vairāk, sastrēgumi veidojas uz abiem tiltiem.
“Mums ir automātiskie skaitītāji, un pilsētsaimniecība šos datus apkopo. Transports, piemēram, pa Lielo ielu pāri tiltam pietuvojas jau 40 tūkstošiem diennaktī, un tā kapacitāte līdz ar to ir nepietiekama. Orientējoši vajadzētu būt kādiem 10 000,” stāsta Jelgavas pilsētas teritorijas plānotāja Dace Stūre.
Lai atslogotu ielas no transporta plūsmas, pāri Lielupei plānots izbūvēt vēl vienu – Ziemeļu tiltu. Tādējādi tiktu savienotas pilsētas ziemeļu malas un nodrošināta ērta piekļuve reģionālajiem ceļiem.
Izvēlētā vieta gan šķērso dabas liegumu, un daudzi jelgavnieki raizējas, vai tiltam tā būs piemērotākā. Biedrību ''Jelgavas attīstībai'' uztrauc transporta plūsmas palielināšana dzīvojamos masīvos. Savukārt kā apvedceļš tas nederot, jo neizbēgami būs ātruma ierobežojumi. Apmierināti nav arī jahtu īpašnieki.
Bet Pils salas apsaimniekotājs raizējās gan par to, kur paliks vairāk nekā astoņdesmit savvaļas zirgi būvniecības laikā, kā arī par automašīnu radīto troksni. Tāpat zaudētas tiktu putnu ligzdošanas vietas, kur pašreiz ierobežota arī zirgu ganīšanās.
“Es neesmu pret attīstību. Kaut kāds šķērsojums ir vajadzīgs un teritorijas attīstība, bet par kādu cenu. 12 gadus šeit strādāju, un cilvēki apbrīno, kā pilsētas centrā ir izdevies saglabāt šādu dabas oāzi, parku, kurš tikai attīstās,” norāda Pilssalas apsaimniekotājs Einārs Nordmanis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums valdībā atbalstīts, vienlaikus paredzot 56,8 ha lielu kompensējamo teritoriju dabas liegumam. “Šajā konkrētajā gadījumā tie ir trīs atsevišķi zemes gabali, kas ir ļoti tuvu šai aizsargājamajai dabas teritorijai. Kompensējošam pasākumam jābūt ieviestam, pirms sākās būvniecība, pirms sākās šī iznīcināšana. Citi risinājumi nebūs, jo arī tie citi risinājumi, kas tika piedāvāti, vai nu tāpat skāra aizsargājamo dabas teritoriju - tikai citā vietā -, vai arī nerisina vispār esošo problēmu,” skaidro VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.
Par iecerētajām darbībām jāinformē arī Eiropas Komisija, un, iespējams, varētu tikt saņemti arī kādi ieteikumi, tomēr īpaša atļauja neesot jāsagaida. Projektēšanu pie nosacījuma, ka ir atrasts nepieciešamais finansējums, plānots uzsākt 2021. gadā. Kopējās būvniecības izmaksas jau 2016. gadā tika lēstas vairāk nekā 30 miljonu eiro apmērā.