Dienas ziņas

Dabas muzejā – gadskārtējā ķirbju parāde

Dienas ziņas

Mediķi lemj par protestiem

Valdība atbalsta Ziemeļu tilta būvniecību Jelgavā

Valdība atbalsta Ziemeļu tilta būvniecību Jelgavā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Valdība atbalstījusi ieceri par tilta būvniecības nepieciešamību Jelgavā, kaut arī tādējādi tiks skarta dabas lieguma teritorija. Gandrīz 1400 metru garais tilts savienos pilsētas ziemeļu daļas teritorijas ar valsts un reģionālajiem autoceļiem, atslogojot centrālās ielas no autotransporta. Izpostīto “Natura 2000” teritoriju paredzēts kompensēt ar citu 56,8 hektārus lielu teritoriju.

Šķērsot Lielupi Jelgavā autotransportam iespējams pār diviem tiltiem. Tranzītplūsma jau vairākus gadus tiek novirzīta uz attālāko, tomēr situāciju tas neglābj. Īpaši no rītiem un vakaros, kad braucēju ir vairāk, sastrēgumi veidojas uz abiem tiltiem.

“Mums ir automātiskie skaitītāji, un pilsētsaimniecība šos datus apkopo. Transports, piemēram, pa Lielo ielu pāri tiltam pietuvojas jau 40 tūkstošiem diennaktī, un tā kapacitāte līdz ar to ir nepietiekama. Orientējoši vajadzētu būt kādiem 10 000,” stāsta Jelgavas pilsētas teritorijas plānotāja Dace Stūre.

Lai atslogotu ielas no transporta plūsmas, pāri Lielupei plānots izbūvēt vēl vienu – Ziemeļu tiltu. Tādējādi tiktu savienotas  pilsētas  ziemeļu malas un nodrošināta ērta piekļuve reģionālajiem ceļiem. 

Izvēlētā vieta gan šķērso dabas liegumu, un daudzi jelgavnieki raizējas, vai tiltam tā būs piemērotākā. Biedrību ''Jelgavas attīstībai'' uztrauc transporta plūsmas palielināšana  dzīvojamos masīvos. Savukārt kā apvedceļš tas nederot, jo neizbēgami būs ātruma ierobežojumi. Apmierināti nav arī jahtu īpašnieki.

Bet Pils salas apsaimniekotājs raizējās gan par to, kur paliks vairāk nekā astoņdesmit savvaļas zirgi būvniecības laikā, kā arī par automašīnu radīto troksni. Tāpat zaudētas tiktu putnu ligzdošanas vietas, kur pašreiz ierobežota  arī zirgu ganīšanās.

“Es neesmu pret attīstību. Kaut kāds šķērsojums ir vajadzīgs un teritorijas attīstība, bet par kādu cenu. 12 gadus šeit strādāju, un cilvēki apbrīno, kā pilsētas centrā ir izdevies saglabāt šādu dabas oāzi, parku, kurš tikai attīstās,” norāda Pilssalas apsaimniekotājs Einārs Nordmanis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums  valdībā  atbalstīts, vienlaikus paredzot 56,8 ha lielu kompensējamo  teritoriju dabas liegumam. “Šajā konkrētajā gadījumā tie ir trīs atsevišķi zemes gabali, kas ir ļoti tuvu šai aizsargājamajai dabas teritorijai. Kompensējošam pasākumam jābūt ieviestam, pirms sākās būvniecība, pirms sākās šī iznīcināšana. Citi risinājumi nebūs, jo arī tie citi risinājumi, kas tika piedāvāti, vai nu tāpat skāra aizsargājamo dabas teritoriju - tikai citā vietā -, vai arī nerisina vispār esošo problēmu,” skaidro VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Par iecerētajām darbībām jāinformē arī Eiropas Komisija, un, iespējams, varētu tikt saņemti arī kādi ieteikumi, tomēr īpaša atļauja neesot jāsagaida. Projektēšanu pie nosacījuma, ka ir  atrasts nepieciešamais finansējums, plānots uzsākt 2021. gadā. Kopējās būvniecības izmaksas jau 2016. gadā  tika lēstas vairāk nekā 30 miljonu eiro  apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti