Valdība atbalsta veselības aprūpes sistēmas reformu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas paredz būtiskas pārmaiņas nozarē un lielākas algas mediķiem.

Jāpalielina finansējums veselības nozarei, primāri speciālistu atalgojumam, jāreorganizē padotības iestādes un jādefinē robežas, ciktāl pašvaldībām jāiesaistās veselības aprūpes nodrošināšanā, kā arī jauna slimnīcu karte, mazākas ģimenes ārsta prakses, un beidzot inovatīvi medikamenti vēža pacientiem. Tie ir būtiskākie reformu plāna punkti, ko veselības aprūpes sistēmas efektivitātes uzlabošanai piedāvā atbildīgā ministrija.

Reforma, piemēram, paredz augstākās sarežģītības veselības aprūpes pakalpojumus  koncentrēt lielākos veselības aprūpes centros, vienlaikus veidojot veselības pakalpojumu tīklu tā,  lai pacienti varētu saņemt pakalpojumu tuvāk savai dzīvesvietai gadījumos, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama, informēja Veselības ministrija.

Plāns paredz sadalīt slimnīcas 4 līmeņos
 

  • I līmeņa slimnīcās – terapija un hronisku pacientu aprūpe, 24 stundu neatliekamā palīdzība, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība (traumu gadījumā; ambulatorā ķirurģiskā palīdzība; ārstēšana iekšējo slimību gadījumā).
  • II līmeņa slimnīcās  - palīdzība 7 obligātajos profilos: terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecības un dzemdību profils, pediatrija.
  • III līmeņa slimnīcās - darbība 13 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildu profili.
  • IV līmeņa slimnīcās - darbība 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildu profili (piemēram infekciju profils, grūtniecības un dzemdību profils u.c.).
  • Rezultātā ātrā palīdzība būs pieejama tuvāk dzīvesvietai, būs vairāk iestāžu, uz kurieni Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādās pacientus, kad tas nepieciešams, bet nav apdraudēta pacienta dzīvība.

Izmaiņas reformas plānā skars Kuldīgas slimnīcu. Līdz šim salīdzinoši jaunā Kuldīgas slimnīca reģionālo slimnīcu jaunajā kartē tika novērtēta ar pirmo līmeni. Tas nozīmēja gan dzemdību nodaļas slēgšanu, gan citas izmaiņas. Otrdien valdība Kuldīgas slimnīcai tomēr mainīja novērtējumu uz augstāko, 2. līmeni, un slimnīcā turpināsies dzemdību pieņemšana un neatliekamās palīdzības sniegšana.

Stiprināt pašvaldību lomu veselības aprūpes sistēmā

Ir plānots noteikt pašvaldības pienākumus un atbildību, iesaistot pašvaldības to pakalpojumu nodrošināšanā, kas ir nepieciešami visvairāk katram pašvaldības iedzīvotājam (primārās veselības aprūpes līmenī), un novirzot tam nepieciešamo finansējumu, piemēram, ģimenes ārstu administratīvo funkciju nodrošināšanai, pacientu mājas aprūpes nodrošināšanai, aprūpes gultu uzturēšanai.

Paplašināt ģimenes ārsta un viņa komandas lomu

Attīstīt ģimenes ārstu komandas (ārsts, divas māsas vai ārstu palīgi) darbu, paredzot brīvprātīgu iespēju veidot sadarbības tīklus ar citām ģimenes ārstu praksēm, tā nodrošinot pacientiem nepārtrauktu primārās veselības aprūpes pieejamību, paredzot sadarbību ar sociālajiem dienestiem, pilnveidojot atalgojuma sistēmu, veicinot kvalitātē balstītu darba novērtēšanu u.c.

Veselības ministrijas izveidota darba grupa līdz š.g. 15.septembrim sagatavos detalizētu redzējumu primārās veselības aprūpes attīstībai, savukārt līdz 2018.gada 1.martam notiks diskusijas par pašvaldību lomu veselības aprūpē. Pēc konkrētu priekšlikumu sagatavošanas primārās veselības aprūpes sadaļu varēs precizēt.

Risināt darbaroku trūkuma problēmas

Nozares cilvēkresursu problēmu risināšanai ir plānota

  • cilvēkresursu uzskaites un analīzes pilnveidošana;
  • rezidentūras plānošana pilna laika slodzēm;
  • atalgojuma pieaugums;
  • medicīnas personāla piesaiste reģioniem;
  • māsas un vecmātes profesijas kartes izstrāde u.c.

Sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju tiek izvērtētas prasības māsas profesijas un specialitāšu izglītībai. Līdz 2019.gadam ir paredzēts izveidot māsas profesijas pamatspecialitāti – vispārējās aprūpes māsa – lai māsas profesija netiktu sadrumstalota pa vairākām pamatspecialitātem.

Palielināt finansējumu

Palielināt finansējumu un nodrošināt pakāpenisku atalgojuma palielinājumu, sākot no 2018.gada. Plānots, ka 2023.gadā vidēja darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, salīdzinot ar 2017.gadu, pieaugs par 2,8 reizēm, savukārt māsām, vecmātēm u.c. – par 2,7 reizēm.
2021.gadā ārstu un funkcionālo speciālistu vidējā darba samaksa sasniegtu divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu, ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksa sasniedz 60%, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu vidējā darba samaksa – 40% no ārstu un funkcionālo speciālistu vidējās darba samaksas, lielāku finansējuma apjomu paredzot stacionārajām ārstniecības iestādēm.

Plānots veselības nozarei novirzīt finansējumu vismaz 14% apmērā no valsts kopbudžeta 2023.gadā, novirzot nozarei papildus  827,7 miljonus eiro.

Ieviest stratēģisko iepirkumu

Plānots pilnveidot valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi, ar stratēģisko veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumu.
Paredzēts pilnveidot katra iepērkamā pakalpojuma kvalitātes kritērijus, kas nosaka pieņemamu ārstniecības kvalitātes līmeni, uzsākt kritēriju mērījumus un monitoringu, izveidot pakalpojumu finansēšanas izmaksu efektivitātes izvērtēšanas metodiku u.c.

Stratēģiskais iepirkums 2018.gadā ir plānots šādās grupās:

  • onkoloģijas pakalpojumu sniedzējiem stacionārajās ārstniecības iestādēs;
  • ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem mamogrāfijas nodrošināšanai;
  • medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma sniedzējiem.

Ieviest e–veselību

Ieviešot  e-veselību, plānots nodrošināt informācijas pieejamība visām veselības aprūpes procesā iesaistītajām pusēm.  Ar e-veselības palīdzību tiktu veicināta iedzīvotāju iesaiste savas veselības saglabāšanā un kontrolē, sniedzot pieeju saviem veselības datiem. Savukārt ārsti un farmaceiti operatīvi saņems kvalitatīvu informāciju par pacientu, nodrošinot iespēju pārliecināties, vai pacients ievēro ārsta nozīmēto ārstēšanu – ir apmeklējis nepieciešamos speciālistus, iegādājies nepieciešamās zāles vai veicis nepieciešamās veselības pārbaudes.

Reorganizēt iestādes

Plānots reorganizēt Veselības ministrijas padotības iestādes.
Galvenās izmaiņas plānotas trīs iestādēs: Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā un Slimību profilakses un kontroles centrā, pārdalot funkcijas un uzdevumus, lai nodrošinātu efektīvu, pārskatāmu, savstarpēji papildinošu un nedublējošu veselības nozares administratīvo vadību.

Ar informatīvo ziņojumu “Par Veselības aprūpes sistēmas reformu” var iepazīties Veselības ministrijas mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti