Valdība atbalsta svētku dienas statusu Dziesmu svētku noslēguma dienai

Valdība otrdien atbalstīja ieceri piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, informēja Kultūras ministrija. 

Grozījumi svētku dienu likumā paredz svētku dienas statusa piešķiršanu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienai, kā arī papildus brīvdienas noteikšanu pēc Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, ja noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Tālāk par likumprojektu lems Saeima.

Nākamie un aiznākamie Dziesmusvētki iekrīt valstij ļoti zīmīgos datumos. Un brīvdienas mērķis ir ļaut svētku dalībniekiem un apmeklētājiem tos izbaudīt pilnīgi, līdz pēdējai dziesmai un pirmajam tramvajam.

Jau vairākkārt dziedātāji un dejotāji ir runājuši par to, ka svētku izskaņa ir saraustīta un nervoza. Estrādē visi vēl līksmo un sadzied, bet autobusu šoferi jau signalizē.  Nereti kolektīvi spiesti pamest Dziesmusvētku estrādi pašā noslēguma koncerta kulminācijā, lai cauri visai Latvijai dotos uz savu pilsētu. Jo nākamajā dienā – pirmdienā -  daudziem svētku dalībniekiem jau agri jābūt darbā.

Pagājušajā gadā tika rasts pagaidu risinājums - Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos nosakot, ka ikvienam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu savam darba devējam, nākamā diena pēc svētku noslēguma koncerta tika noteikta par brīvdienu. 

Līdz 2013.gada 15.jūlijam attiecīgais darbinieks savam darba devējam varēja iesniegt svētku rīkotāja - Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegtu svētku dalībnieka identifikācijas kartes kopiju, uzrādot tās oriģinālu.

Kultūras ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir papildinājusi likumprojektu ar informāciju par fiskālo ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama kā neliela - no 0,08% līdz 0,1% no IKP, savukārt pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas aprēķiniem vienas svētku dienas izmaksas sastāda 0,4% no IKP.

Finanšu ministrija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas veiktajiem aprēķiniem, norāda, ka papildu svētku dienas ietekme uz kopējiem nodokļu ieņēmumiem būtu 6 miljonu eiro apmērā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti