Dienas notikumu apskats

Pakistānā ieradusies izglītības tiesību aktīviste Malala Jusafzaja

Dienas notikumu apskats

Francijas dzelzceļa darbinieki sāk trīs mēnešu streiku

Valdība atbalsta skolas gaitu sākšanu jau sešu gadu vecumā

Valdība atbalsta skolas gaitu sākšanu jau sešu gadu vecumā

Valdība otrdien, 3. aprīlī, atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.
  • Sešgadnieki skolā ies nākamgad
  • Nevalstiskās organizācijas un pašvaldības iebilst, Šadurskis reformu atbalsta
  • Grozījumi vēl jāatbalsta Saeimai

Gan par, gan pret viedokļi

Jau no šī gada septembra gaidāma pakāpeniska pāreja uz jaunu izglītības saturu, bet no nākamā gada septembra skolas gaitas bērniem būs jāsāk sešu gadu vecumā.

Par gaidāmajām pārmaiņām joprojām nav vienprātības, un otrdien valdības sēdē izskanēja daudz kritikas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") paliek pie sava, ka atlikt vairs nedrīkst.

"Vienmēr ir aicinājumi labāk sagatavoties, atlikt – tā mēs vienmēr varam darīt," norāda Šadurskis. "Bet mēs nevaram sagatavot pedagogus neesošam procesam, tā nav detaļu nolikšana kastē līdz brīdim, kad tā būs jālieto.

Mēs gatavosim vienlaikus kā skolēnus tā pedagogus, un tas būs nemitīgs pilnveides process. Nu, nav mums iespēju apturēt laiku, paņemt pedagogus no ledusskapja un ielaist klasē darbam,"

pauda ministrs.

Pretējs viedoklis ir Latvijas Pedagogu domes valdes prieksšēdētājam Andrejam Mūrniekam. "Pedagogi nebūs sagatavoti, nebūs jauno mācību līdzekļu, bet pats galvenais – šīs metodes nebūs aprobētas vēl," norādīja Mūrnieks. "Mēs kaut ko ieviešam, nezinot, kas tas būs. Mūsu priekšlikums bija pagaidīt mazliet un ļaut šīm eksperimentālajām skolām nodarboties ar šo projektu, bet pārējām strādāt pa vecam, kamēr šie metodiskie materiāli būs un un būs pilnībā izstrādāts izglītības saturs," bilst Mūrnieks.

Viņam piekrita vecāku pārstāve, ģimenes attīstības un kultūras centra "Alise" vadītāja Vineta Preisa, kura valdības sēdē sacīja, ka vēl nav izstrādāts jaunais mācību saturs, nav apmācīti pedagogi, kuriem ar to būs jāstrādā. Tāpēc cietēji var būt bērni. Preisa neslēpa pārmetumu, ka valdība grasoties eksperimentēt ar bērniem.

Arī Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure norādīja uz pedagogu apmācības trūkumu. Viņa rosināja sākumā jauno saturu aprobēt, izstrādāt mācību programmas un tikai tad ieviest visās skolās.

Toties Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga uzsvēra, ka iesaistītās puses nav gatavas reformai, kura skars vairākus tūkstošus bērnu un skolotāju. "Kas ir ar sešgadnieku no šī gada 1.septembra? Ja tā ir kosmētiska izmaiņa, tad kad pedagogs par to uzzinās saturā, jo jaunais saturs ir atslēgas vārds šobrīd?" retoriski jautā Dundure.

Bažām par saturu nepiekrīt Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

"Jau šobrīd esošais, aprobētais, izmēģinātais saturs, kurš darbojas pirmsskolā, tika izstrādāts 2009.-2011. gadā sešgadniekiem un ir sevi pierādījis.

Ir pilnīgi skaidrs, ka bērni šajā vecumā var mērķtiecīgi un labi mācīties un jaunais saturs būtībā tikai atvieglo šo prasību," stāsta Catlaks.

Atstājot valdības sēdi, arodbiedrības vadītāja Vanaga sacīja, ka reforma ir pārāk sasteigta, bažījoties, ka šādai steigai var būt tālejošas sekas. Viņa uzsvēra, ka ministrijai jau ir bijušas vairākas neveiksmīgas reformas un no šīm kļūdām būtu jāmācās.

Kā notiks izmaiņas un kādas tās izskatīsies?

Pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana (0.klase) pamatizglītības ieguvei - gadā, kad bērnam paliek pieci gadi. Pamatizglītības apguvi 1.klasē bērns sāks tā kalendārā gada 1.septembrī, kad viņam paliek seši gadi. Bērna, kura vecums mainās pēc 1.septembra (1.septembris līdz 31.decembris), vecāki varētu izvēlēties bērna pamatizglītības sākšanu atlikt līdz nākamā gada 1.septembrim. Tāpat pamatotos gadījumos (ģimenes ārsta, psihologa atzinums) sagatavošanas programmā (0.klasē) var mācīties vēl vienu gadu, t.i., no sešiem līdz septiņiem gadiem, un mācības pamatizglītības 1.klasē sākt tā kalendārā gada 1.septembrī, kad bērnam paliek septiņi gadi.

Līdz ar to pirmsskolas izglītības programmas daļa, kas ir obligātā sagatavošana pamatizglītības apguvei, tiktu saīsināta par vienu gadu (patlaban - divi gadi). Pamatizglītības programma tāpat kā līdz šim tiktu īstenota deviņus gadus.

Jaunā satura īstenošanas pieejā būtiska ir mācību darba organizācijas formu daudzveidība.

Sākumskolā un jo īpaši 1.-3.klasēs blakus mācību stundai kā vienai no mācību darba organizācijas formām lielāks īpatsvars ir citām formām - rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā un mācību ekskursija, ko reglamentē izglītības iestādes vadītājs. Ir paredzēts noteikt, ka mācību stundas ilgums 1.klasē ir 35 minūtes.

Bērni, kuri 2017./2018.mācību gadā sākuši divu gadu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, to turpinās arī 2018./2019.mācību gadā. Viņiem otrajam obligātās sagatavošanas otrajam gadam tiks piedāvāta pārejas programma, lai, turpinot mācības skolā, līdz ceturtajai klasei izlīdzinātu atšķirības starp abām 2019./2020.mācību gada 1.klasēm.

2018.gada 1.septembrī pirmsskolas izglītības pakāpē (1,5-5 gadi) tiks sākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020.mācību gadu būtu gatavi sākt mācības 1.klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu.

Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir sākuši 2017./2018.mācību gadā, jo ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. Valsts izglītības satura centrs (VISC) veido metodiskos ieteikumi caurviju prasmju pilnveidošanai.

2019.gada 1.septembrī gan piecgadīgie un sešgadīgie, gan sešgadīgie un septiņgadīgie bērni, kas 2018.gada 1.septembrī sāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1.klasē pēc jaunā mācību satura.

Visās klasēs un izglītības pakāpēs jaunais mācību saturs tiks ieviests 2021./2022.mācību gadā.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

KONTEKSTS:

Ministru kabineta komiteja pirmdien, 26.martā, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā iepriekš atlikto jautājumu par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Sākotnēji bija domāts pārmaiņas sākt 2018./2019.mācību gadā, taču redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, ministrija secināja, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada.

Sabiedrībā skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā, viedokļi ir dažādi. Izskatīšanai Saeimas Prezidijā nonākusi iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma, kuras atbalstam portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti