Ievieš obligātu centralizēto dabaszinātņu eksāmenu no 2025./2026. mācību gada

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdība otrdien atbalstīja obligātu centralizēto eksāmenu dabaszinātnēs no 2025./2026. mācību gada. Līdz tam, 2023./2024. un 2024./2025. mācību gados, visiem vidusskolēniem būs obligāts monitoringa darbs kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, bet tas neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.

Iepriekš jautājums par eksāmeniem bija atlikts. Tobrīd iebilda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), norādot, ka eksāmena ieviešanai pietrūkst pedagogu.

Šoreiz LIZDA vadītāja Inga Vanaga norādīja, ka konceptuāli eksāmenu atbalsta. Skolotājus gan satrauc, vai viņiem netiks atņemts no algas, ja skolēnu rezultāti eksāmenā nebūs tik augsti, kā tiek gaidīts. Tādēļ LIZDA aicināja lēmumā ierakstīt, ka dabaszinātņu eksāmena rezultātus nekad neņems vērā saistībā ar algām.

Nozares ministre Anita Muižniece (“Konservatīvie”) uzsvēra, ka pašlaik nav plānots ņemt vērā dabaszinātņu eksāmenus indeksu aprēķina formulā. Vienlaikus ministre piekāpās, ka līdz nākamā gada 1. februārim tiks izvērtēts kopā ar partneriem, vai izmaiņas attiecībā uz obligātā centralizētā eksāmena indeksa aprēķina formulu ir vajadzīgas.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") atzīmēja vēsturisko lēmumu, jo par to, ka vajadzīgs ieviest obligāto dabaszinātņu eksāmenu, tiek runāts jau gadiem.

Gandarījumu paziņojumā medijiem pauda arī Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LETERA), norādot, ka organizācija cīnījusies par dabaszinātņu eksāmena ieviešanu.

Organizācijā skaidroja, ka lēmums nozīmē –

jauniešiem, kas šoruden sāk mācīties 9. klasē, vidusskolas noslēgumā vismaz viens dabaszinātņu jomas – fizikas, ķīmijas, bioloģijas vai dabaszinātņu – eksāmens būs obligāts.

Skolēni paši varēs izvēlēties, kuru no tiem kārtot un kādā līmenī.

Līdz tam, 2023./2024. un 2024./2025. mācību gados, visiem vidusskolēniem būs obligāts monitoringa darbs kādā no dabaszinātņu priekšmetiem, kas ļaus Valsts izglītības satura centram (VISC) izstrādāt un aprobēt nepieciešamo  saturu, lai no 2025./2026. mācību gada pārbaudes darbu varētu kārtot jau centralizētā eksāmena formā. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Lai nodrošinātu pārbaudes darba ieviešanu, VISC ik gadu ir nepieciešami 320 000 eiro pārbaudes darba satura izstrādei, norisei un vērtēšanai. Savukārt, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem skolēniem mācību līdzekļu pieejamībai, ik gadu nepieciešama aptuveni 1 miljonu eiro liela valsts budžeta mērķdotācija digitālo mācību resursu abonēšanai. 

IZM norādīja, ka otrdien veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos precizē arī valsts pārbaudes darbu veidus vidējās izglītības posmā:

  • Eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, savukārt tā vērtēšana tiek veikta izglītības iestādē. Eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
  • Centralizēts eksāmens ir atbilstoši īpašai metodikai izstrādāts valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, tā vērtēšanas procesu vada VISC. Centralizētā eksāmena kārtošana notiek izglītības pakāpes vai mācību priekšmeta kursa apguves noslēgumā.  
  • Monitoringa darbs ir valsts pārbaudes darbs, kura saturu un norises kārtību izstrādā un nosaka VISC, tā mērķis ir iegūt objektīvus datus par mācību satura apguves kvalitāti. Monitoringa darba rezultāts neietekmē izglītojamo mācību sasnieguma rezultātu.

Jau ziņots, ka darba devēji ceļ trauksmi, ka darba tirgū ļoti trūkst cilvēku ar dabaszinātņu zināšanām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti