Likuma mērķis ir sekmēt nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” būvniecību, tostarp ieviešanu noteiktā termiņā un finansējuma apmērā. Tajā izstrādāti vairāki risinājumi projekta ieviešanas šķēršļu novēršanai gan pirms būvdarbu uzsākšanas, gan būvdarbu veikšanas laikā.
Likumprojekts paredz, ka “Rail Baltica” projekta īstenošanai izsniedzamajos tehniskajos vai īpašajos noteikumos nevar ietvert prasības par tādu būvju vai to daļu būvniecību, kas neatbilst Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta noteikumiem par “Rail Baltica” finansēšanu, izņemot, ja to prasības skar sabiedrības drošības un veselības intereses, vai ietekmē infrastruktūras drošumu un ilgtermiņa pieejamību.
Tāpat likumprojekts paredz regulējumu rīcībai ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošiem objektiem, kas atrodas “Rail Baltica” projekta īstenošanas teritorijā. "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros, atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei, ir konstatēti vairāki objekti, kas ir iekļauti valsts kultūras pieminekļu sarakstā, kas varētu tikt skarti "Rail Baltica" dzelzceļa trases būvdarbu laikā. Saskaņā ar 2016. gadā veikto ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto nekustamo kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu attiecīgo kultūras pieminekļu turpmākas ekspluatācijas gadījumā.
"Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves.
Šobrīd plānotās "Rail Baltica" dzelzceļa trases koridorā ir identificēti vairāki nekustamie vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kas ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta.
Viens no identificēto nekustamo vietējās nozīmes kultūras pieminekļu piemēriem ir vēsturiskie satiksmes pārvadi Torņakalnā, kuru saglabāšana esošajā veidolā nav savienojama ar "Rail Baltica" trases izbūvi. Tiek vērtēti dažādi tehniskie risinājumi ar atšķirīgu minēto pārvadu skārumu. Viena no identificētajām pieejām ir mēģināt saglabāt vēsturisko pārvadu vizuālo veidolu, iestrādājot daļu no oriģinālajām konstrukcijām un to detaļas jaunbūvējamajā pārvadā tiktāl, cik tas tehniski pamatots un nepieciešams, lai realizētu jaunās dzelzceļa trases izbūvi un esošo sliežu ceļa pārbūvi.
Tiek vērtēts, vai aizvietojot tās tiltu daļas, kuras nepieciešams demontēt sliežu ceļu pārbūvei, ar jauniem risinājumiem, būs iespējams nodrošināt tilta konstrukciju stabilitāti, neapdraudot satiksmes dalībnieku drošību pārvada ekspluatācijā. Jauno pārvadu daļās esošo pārvadu elementi varētu tikt iestrādāti, risinot to mūsdienu arhitektūras veidolā, kas saskanīgs ar pārvadu saglabājamo, vēsturisko daļu ārējo veidolu, un tādējādi nodrošinot vizuālo harmoniju starp tilta vēsturisko un jauno daļu.
Taču, lai oriģinālos esošā tilta elementus iekļautu jaunā tilta kopējā struktūrā, esošais pārvads jebkurā gadījumā ir jāizslēdz no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, lai varētu nodrošināt tā pārbūvi/pārveidošanu. Tāpat tiek vērtēts identificētais risinājums, kas paredz oriģinālajam pārvadam maksimāli pietuvinātu kopiju izbūvi ar nosacījumu, ka saudzīgi demontējami vēsturisko pārvadu oriģinālie fragmenti un detaļas, kuras iespējams saglabāt. Tās izmantojamas atkārtoti, uzskatāmi integrējot jaunajos pārvados, kas tiks izbūvēti atbilstoši nepieciešamajiem parametriem.
Saskaņā ar "Rail Baltica" projekta ieviesēju pasūtīto izpēti Torņakalna satiksmes pārvadu pilnīga pārvietošana, saglabājot tiltus neskartus, nav praktiski īstenojama un arī to turpmākā izmantošana apdraudētu satiksmes dalībnieku drošību, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Savukārt citos identificētajos gadījumos, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav iespējama tā pārveidošana vai oriģinālo daļu aizstāšana, tādēļ vienīgais iespējamais risinājums ir kultūras pieminekļa pilnīga nojaukšana.
Tādēļ Satiksmes ministrija (SM) rosina paredzēt izņēmumu no spēkā esošā regulējuma, "Rail Baltica" projekta likumā nosakot gadījumus, kādos no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta būtu iespējams izslēgt vietējās nozīmes kultūras pieminekli, lai īstenotu nacionālā interešu objekta "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.
SM ieskatā, lai arī plānotais risinājums pieļauj kultūras pieminekļu izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kā rezultātā ir pieļaujama to pārbūve vai pat pilnīga nojaukšana, kas atsevišķos gadījumos ir identificēta kā nepieciešama, ņemot vērā kultūras pieminekļa novietojumu kontekstā ar paredzēto "Rail Baltica" dzelzceļa trasi, tomēr tas ļauj izbūvēt no tehniskā viedokļa rūpīgi pārdomātu dzelzceļa infrastruktūru, kas būs droša tās ekspluatācijā, tā rezultātā sniedzot būtisku pienesumu visai sabiedrībai.
Tas nosaka aizsargājamo koku nociršanas kārtību, kas īstenojama kā galējais līdzeklis pēc citu alternatīvu izskatīšanas. Teritorijas atbrīvošana no kokiem būs iespējama, ja saņemts kokkopja jeb arborista pozitīvs rakstveida atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja.
Vienlaikus likums paredz pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu un topogrāfiskā plāna derīguma termiņu, kas uz doto brīdi neatbilst “Rail Baltica” projekta vērienīgumam un aptvertās Latvijas teritorijas lielumam.
Likumprojekts ietver regulējumu bezīpašnieka lietai un bezmantinieku mantai, kā arī rezerves zemes fondā ieskaitītai zemei. Paredzētie risinājumi paātrinās “Rail Baltica” projekta īstenošanai nepieciešamo zemesgabalu iegūšanu būvdarbu veikšanai, tādējādi kāpinot projekta īstenošanas tempu, skaidroja Satiksmes ministrijā.
Likumprojekts vēl jāapstiprina Saeimai.
KONTEKSTS:
"Rail Baltica" ir lielākais dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu vēsturē, un tā īstenošanas rezultātā tiks izbūvēta elektrificēta Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnija visā "Rail Baltica" trasē, kas savienos Varšavu, Kauņu, Rīgu un Tallinu. "Rail Baltica" kopējais garums Baltijas valstīs būs 870 kilometru, no tiem 392 kilometri būs Lietuvā, 265 kilometri Latvijā un 213 kilometri Igaunijā.
"Rail Baltica" projektu finansē projektā iesaistītās valstis Igaunija, Latvija un Lietuva, un līdz 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām sedz Eiropas Savienība ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) fonda starpniecību.
