Valdība otrdien atbalstīja jauno administratīvo pārkāpumu kodeksa projektu. Tā autori cer, ka turpmāk administratīvo pārkāpumu izskatīšanas laiks gan tiesās, gan atbildīgajās iestādēs kļūs maksimāli īss un lakonisks, novēršot garas pārsūdzību prāvas.
Jaunais pārkāpumu kodekss piedāvās iespēju maksāt mazāku sodu, ja vainīgais nebūs sistemātiski pārkāpis likumu, tūdaļ atzīsies un nožēlos izdarīto. Savukārt iesīkstējuši pārkāpēji un ļaunprātīgi sodu nemaksātāji var rēķināties pat ar 75% uzrēķinu par trim kavētiem mēnešiem. No soda neizdosies izvairīties arī par Eiropas Svienības valstīs veiktiem nodarījumiem. Ja par to tiks saņemta informācija, sodu piemēros Latvijā.
„Lai arī grozīts 140 un varbūt mazliet vairāk reižu, savos pamatos saglabā padomju sistēmai raksturīgās iezīmes…” - Laila Medina, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece, stāsta, kāpēc ministrija lēma izstrādāt jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa (APK) likumu esošā vietā.
„Tās lielākās problēmas, ko rada APK ir tas, ka, lai arī ir noteikta skaidra sistēma par pamatsodiem, papildsodi ir diezgan ierobežojoši, taču mēs vērojam praksē, ka lielākoties tieši papildsodi, piemēram, tiesību atņemšana un tamlīdzīgi, visvairāk motivē personas neatkārtot administratīvos pārkāpumus un ievērot likumā noteikto kārtību,” saka Medina.
Tāpat arī ministrija ievērojusi, ka šobrīd ir ļoti daudz iespēju visdažādākajās stadijās un brīžos pārsūdzēt iestāžu un tiesas pieņemtos lēmumus. Tāpēc bieži vien paiet ilgs laiks no pārkāpuma izdarīšanas līdz brīdim, kad stājas spēkā lēmums par soda uzlikšanu. Cilvēkus tas nemotivē atturēties no pārkāpuma izdarīšanas, norāda Medina:
„Pēdējoreiz, kad mēs vaicājām Iekšlietu ministrijai par valstij nenomaksātajiem administratīvajiem sodiem, tie bija aptuveni 60 miljoni latu, kas ir pietiekami liela summa, kas nav iekasēta”.
Jaunajā likumā ir paredzēti tikai divi pamatsodi - brīdinājums un naudas sods. Vairs nebūs tāda soda kā administratīvā aresta. Kāpēc tā, skaidro Anda Smiltēna no Tieslietu ministrijas:
„Administratīvajiem sodiem, kas pēc savas būtības ir līdzīgi kriminālsodiem, pēc savas dabas būtu jābūt maigākiem. Vai pavisam vienkāršā valodā sakot, ja noziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kuri ir būtiskas sekas, un daudz cietušie, tad administratīvie likumpārkāpumi nerada tādu kaitīgumu un bīstamību. Un jau šobrīd sanācis tā, ka par mazāk būtiskiem noziegumiem brīvības atņemšana vairs nav paredzēta”.
Smiltēna arī norāda, ka šobrīd aresta izpildes raksturs un soda izpildes struktūra neparedz sociālās korekcijas darbu.
„Slavenākie piemēri droši vien ir dzērājšoferi, personas, kuras 10 vai 15 diennaktis pavada izolatorā un pēc tam nāk ārā, un tas ir tikai viņa paša ziņā, vai ir ko pārdomājis, ko izdarījis un cik bīstams bija šis pārkāpums, vai arī nē. Tāpēc cilvēku turēšana ar brīvības ierobežošanu saistītā soda veidā neatmaksājas,” skaidro Smiltēna.
Tieslietu ministrijas pārstāve arī piebilst, ka aresta izpilde arī ir pietiekami dārga, jo tai nepieciešamas īpašas telpas.
Likumprojekts paredz arī atsevišķas procesuālas izmaiņas, stāsta Smiltēna:
„Tajos gadījumos, kad pārkāpums ir gadījuma rakstura, un persona nav ļaunprātīga, un ir visumā likumpaklausīga, likumam tomēr varbūt vajadzētu būt nedaudz liberālākam pret šīm personām un kādā veidā nākt pretī ar vienkāršāku procesu, ar vieglākiem soda izpildes nosacījumiem”.
Iecerēts, ja cilvēks atzīst, ka izdarījis administratīvo pārkāpumu un to nožēlo, ja viņam nav iepriekšēja sodāmība un ja šajā lietā nav cietušo, tad iestāde vai policija viņam var piedāvāt slēgt vienošanos par soda izpildi. Tas nozīmē, ka cilvēkam būs jāmaksā uz pusi mazāks naudas sods, taču jau desmit dienu laikā. Turklāt piemēroto sodu pārsūdzēt gan nevarēs.
Likumprojektā arī paredzēts, ka iestādes varēs arī plašāk piemērot administratīvi sodītajām personām dažādus ierobežojumus
Jaunais administratīvo pārkāpumu kodekss vēl jāapstiprina Saeimai. Likums varētu stāties spēkā 2017.gada 1.janvārī.
