Latvijā 23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940.gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.
Demontējamo objektu saraksta veidošanā tika iesaistīta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas līdz šim veikusi objektu – piemiņas zīmju – apsekošanu un fiksēšanu, izveidojot sarakstu ar 162 vietām. Jūnijā apsekotos objektus vērtēja darba grupa, kurā tika pārstāvēta Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Mākslinieku savienība un Kultūras ministrija. Sarakstā neietilpa Rīgā, Uzvaras parkā esošais monuments "Padomju karavīriem — Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", kura demontāža noteikta iepriekš minētā likuma 4. pantā. Tāpat likums neattiecas uz objektiem, kuri atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskā terora upuru piemiņas vietās.
Izskatot katru sarakstā esošo objektu, darba grupa demontēšanai nolēma pagaidām virzīt 69 objektus, kā arī ieteica muzeja apstākļos fragmentāri saglabāt 21 objektu ar kultūrvēsturisku vai māksliniecisku vērtību.
Demontēšanai piedāvātās vietas ir visos Latvijas vēsturiskajos novados, 23 pašvaldību teritorijās. Pārsvarā piemiņas vietas atrodas novadu teritorijās, turklāt nereti šādas piemiņas vietas ir cilvēku reti apmeklētas un nomaļas.
Zināmākie padomju laika pieminekļi atrodas valstpilsētās. Nojaucamo objektu sarakstā iekļauti šādi objekti Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī, norāda Kultūras ministrija. Līdztekus jau nojaukšanai lemtajam piemineklim Pārdaugavā Rīgā ir identificēti vēl vairāki demontēšanai paredzēti padomju laika piemiņas objekti, tostarp Mežaparkā un Rumbulā.
Kurzemē šādi nojaukšanai paredzētie pieminekļi izvietoti Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Medzes pagastā un Bunkas pagastā, Kuldīgas novada Alsungas pagastā, Gudenieku pagastā un Rendas pagastā, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā un Vaiņodes pagastā.
Zemgalē pieminekļi atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, Bauskas novada Mežotnes pagastā.
Vidzemē demontēs pieminekļus Alūksnes novada Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Annas pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Beļavas pagastā un Stāmerienes pagastā, Smiltenes novada Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Madonas novada Ošupes pagastā un Barkavas pagastā, kā arī Mārupes novada Tīrainē.
Latgalē šādi objekti atrodas Ludzā, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Malnavas pagastā, Goliševas pagastā un Pasienes pagastā, Balvos, Balvu novada Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā, Krāslavā, Krāslavas novada Šķaunes pagastā, Kombuļu pagastā un Konstantinovas pagastā, Augšdaugavas novada Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā, Demenes pagastā, Maļinovas pagastā un Skrudalienas pagastā.
Ņemot vērā, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde turpina darbu pie demontējamo objektu saraksta, projektā noteiktais demontējamo pieminekļu saraksts pēc vajadzības vēl var tikt papildināts.
Likums paredz, ka pēc demontējamo objektu saraksta apstiprināšanas pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā attiecīgais objekts atrodas, veic minēto objektu dokumentēšanu un demontāžu, kā arī atbrīvotās teritorijas sakopšanu. Demontāža jāīsteno līdz 2022. gada 15. novembrim.
Atsevišķas pašvaldības jau lēmušas, ko darīt ar demontēšanai paredzētajiem pieminekļiem, piemēram, tos pārvietot uz kapiem, kuros apglabāti tostarp Padomju armijas karavīri.
Tikmēr, piemēram, Daugavpils dome lēma vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot likuma "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" atbilstību Satversmei.
Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
