Nodalīs nodokļu maksātājus un nemaksātājus
Veselības ministrija norāda, ka mērķis jaunajam likumprojektam, kurš nu ir nodots izskatīšanai Saeimā, ir nodrošināt visas sabiedrības solidāru iesaistīšanos nodokļu maksāšanā, lai
veicinātu augstāku veselības aprūpes finansējumu - 4% no iekšzemes kopprodukta - jau 2020.gadā.
Likumprojektā skaidri nodalīs, kādu pakalpojumu klāstu saņems nodokļu maksātāji un kādu minimumu – nemaksātāji.
Tagad ikvienam nemaksātājam ir gads, kura laikā savas attiecības ar valsti var sakārtot pats, sākot maksāt četrus eiro mēnesī un tādējādi piedaloties šajā apdrošināšanas sistēmā. Savukārt visas sociāli neaizsargātās grupas - bērnus, pensionārus un invalīdus - apdrošinās valsts.
Ministre skaidro, ka tieši jaunais likums arī parādīs, kādēļ ir vērts maksāt nodokļus. Jo pilnais aprūpes grozs iever visus līdzšinējos pakalpojumus, bet pamata grozs tikai pašu minimumu. "Minimālais grozs ietver arī ģimenes ārstu. Bet tas, kas būs no 2019. gada, aizejot pie ģimenes ārsta, visas konsultācijas, ja tas nav saistīts, būs pilna maksa vai tieši otrādi – viss pienākas – (..) ir vai nav pilna groza saņēmējs," norādīja veselības ministre Anda Čakša.
Tādējādi likumprojekts paredz, ka no 2019.gada 1.janvāra pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu personas, kas veic sociālās iemaksas, un iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas.
Tāpat pilnu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu saņemtu arī personas, kuras atbilstoši nodarbinātības formai nav sociālo iemaksu veicēji, bet būtu veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas noteiktā apmērā.
Pilnajā valsts apmaksāto pakalpojumu grozā, ko saņemtu šie cilvēki, ir ģimenes ārsta sniegtā veselības aprūpe, zobārstniecības palīdzība, ārstu speciālistu sniegtā aprūpe, medicīniskā aprūpe mājās, “ātrās palīdzības” pakalpojumi, palīdzība “traumu punktos”, diagnostiskie izmeklējumi, ārstniecība dienas stacionārā, stacionārā aprūpe, valsts kompensētie medikamenti un medicīniskā rehabilitācija.
Savukārt tās personas, kuras nebūs sociālo iemaksu veicēji vai atbrīvotas no šo iemaksu veikšanas, vai nebūs veikušas veselības apdrošināšanas iemaksas, būs tiesīgas saņemt pamata veselības aprūpes pakalpojumu klāstu,
vēsta Veselības ministrija. To vidū būs neatliekamā medicīniskā palīdzība, dzemdību palīdzība, zobārstniecības palīdzība akūtos gadījumos, ģimenes ārsta palīdzība, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana, ja ir notikusi saslimšana ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai.
Reizniece-Ozola un Darba devēju konfederācija pretējās domās
Tiem, kas neveic sociālās iemaksas, sevi būs jāapdrošina pašiem. Nākamgad tas būs 1,5% eiro no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī. 2019. gadā tie būs 3%, bet 2020. gadā tie būs 5%. Šī summa ir izsaukusi vislielākos strīdus.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka vismaz ir skaidri spēles noteikumi, bet Latvijas Darba devēju konfederācija ir citās domās. "Mums ir liela daļa – mazmaksātāji vai ar neregulāriem ienākumiem, saprotot, ka būs vēlme izvairīties, šis bija kompromisa risinājums - ja būtu pārāk liels maksājums, tad rezultāts būtu bēdīgs!" saka ministre.
Darba devēju konfederācija gan norāda, ka šī sistēma iedzīvotājiem būs pārāk dārga.
Mediķu arodbiedrības jūtas apmānīta un apsver protestus
Tikmēr Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība neslēpj sašutumu par valdības lēmumu svītrot no Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekta garantijas par nozares finansējuma un darba samaksas finansējuma pieaugumu. Paziņojumā arodbiedrība norāda, ka likumprojekts iepriekš bija izveidots pēc vienošanās, ko vēl septembrī apstiprināja Trīspusējās sadarbības padomē.
Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka valdības otrdien pieņemtais lēmums pārkāpj šo vienošanos.
“Svītrojot konkrētību, valdība nocirtīs likumprojektam galvu. Tālākā rosība ap topošo likumu tagad vairāk atgādina drēbju pielaikošanu nelaiķim,” sacīja Keris. Arodbiedrība atgādina par iepriekš solīto, ka likumprojekta neapstiprināšana tādā redakcijā, par kādu bija vienošanās, liks lemt par protesta akcijām.
Tomēr Čakša otrdien ir paudusi pārliecību, ka mediķiem dotās garantijas ir pildītas, jo likumprojekta anotācijā ir norādītas konkrētas summas,
vēsta LETA. Viņa akcentē, ka aizvien spēkā ir palicis uzstādījums ka 2020. gadā veselības aprūpei ir jāvelta 4% no IKP.
Pēc Čakšas paustā, finanšu garantiju, tostarp veselības nozares un mediķu atalgojumam paredzētais finansējuma pieaugums tiks iekļauts likumprojekta anotācijā un šāda rīcība pārrunāta gan ar Valsts kanceleju, gan Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). "Likumprojekta anotācija nav nošķirama no paša likuma, līdz ar to arī konkrētās summas joprojām ir saistošas," uzsvērusi ministre, raksta LETA.
Tiesa, vēl pirmdien Ministru kabineta komitejā izskanēja balsis, tostarp no Finanšu ministrijas, ka likumprojektā aizvien ir daudz neksaidrību.
Veselības ministrija plāno, ka likums stāsies spēkā 2018.gadā un paredzēs finansējuma pieaugumu veselības aprūpes jomai, lai tas 2020.gadā sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta. Finansējuma pieaugums nākamgad nevar būt mazāks par 235,8 miljoniem eiro, 2019.gadā - 372,1 miljoniem eiro un 2020.gadā - 442 miljoniem eiro, ziņoja aģentūra LETA.
Finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nedrīkst būt mazāks par 117,3 miljoniem eiro 2018.gadā, 185,5 miljoniem eiro 2019.gadā un 253,5 miljoniem eiro 2020.gadā.
Likumprojektā ierakstīts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta, kā arī veselības aprūpes pakalpojumi, lai ārstētu saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, un šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai. Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
