Eiro fokusā

Aug cenas lauksaimniecības tehnikai, bet piegādes kavējas

Eiro fokusā

Krietni svārstīgs, bet joprojām populārs – bitkoins

Latvija sper platu soli tuvāk digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas ieviešanai

Valdība apstiprina nomadu vīzas – attālinātā darba vīzu regulējumu

Valdība otrdien, 1. februārī, apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai, informēja Iekšlietu ministrijā.

Ar risinājumu vēlas veicināt augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Paredzēts, ka tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. 

“Pētījumi liecina, ka valstis ar atvērtāku imigrācijas politiku ir ar vidēji augstāku iekšzemes kopproduktu, zemāku bezdarba līmeni, zemākiem valdību izdevumiem un izglītotāku darbaspēku. Valstis, kas ieviesušas attālinātā darba vīzas, norāda, ka šāds risinājums veicina augstas kvalifikācijas imigrantu ieceļošanu. Latvija ir droša valsts Eiropas Savienībā ar brīnišķīgu dabu un samērā lētām dzīvošanas izmaksām. No šejienes ir viegli doties uz jebkuru citu valsti Eiropā. Es ceru, ka šis mūsdienīgais regulējums ļaus mums piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku,” atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").


Paredzams, ka attālinātā darba vīza veicinās ne vien Latvijas pilsoņu – attālinātā darba veicēju – reemigrāciju no trešajām valstīm, bet vienlaicīgi radīs labvēlīgus apstākļus, lai šo personu dzīvesbiedri varētu likumīgi veikt attālinātā darba pienākumus, strādājot no Latvijas. 

Lai iegūtu attālinātā darba vīzu, ārzemniekam būs jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt plānots noteikt, ka darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo  algu apmērā (2021.gadā – 2857,50 eiro). Vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī nebūs tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā.

Plānots, ka pēc vīzas termiņa beigām varēs pieprasīt atkārtotu vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu vēl uz vienu gadu.

Likumprojekts pēc apstiprināšanas Ministru kabineta sēdē vēl jāizskata un jāpieņem Saeimā.

Šobrīd trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, ir ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā, taču tas neatbilst attālinātā darba izplatības kāpumam globālā mērogā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt