KM starpinstitūciju saskaņošanā bija nodevusi trīs iespējamos modeļus, kādos nodrošināt abonēto drukātās preses izdevumu piegādi un pilnveidot drukāto mediju atbalstu Latvijā.
Saskaņošanas rezultātā atbalstu guva modelis, kurš paredz pilnveidot līdzšinējo abonētās preses izdevumu piegādes kārtību. Tiks noteikts pārejas periods, kura laikā izstrādāta jaunā atbalsta kārtība, saskaņā ar kuru tarifus apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nodrošinot nepieciešamo procesa caurskatāmību. Jaunais modelis paredz izstrādāt sistēmu, ar kuru tiks noteikts procentuāls apmērs, kādu preses izdevēji maksās no SPRK apstiprinātā tarifa, kamēr starpība piegādātājam tiks kompensēta no valsts budžeta līdzekļiem. Tādā veidā notiks atteikšanās no fiksētā tarifa, kas nākotnē valsts atbalsta apmēru padarīs stabilāku un vieglāk prognozējamu.
“Piedāvātais modelis nodrošina labāko iespējamo balansu starp piegādes kārtības pilnveidošanu un nepieciešamību saglabāt atbalsta kārtības sniegtās priekšrocības, kuras sniedzas ārpus mediju nozares. Ir būtiski, ka lielākā daļa piegāžu apjoma notiek ārpus lielajām pilsētām, kur turklāt piegādes pašizmaksas ir augstāka. Tādēļ pārliecinoši lielākā daļa no šī atbalsta nonāk reģionos, veicinot ekonomisko aktivitāti un stiprinot mūsu valsts informatīvās telpas drošību," akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Jauno valsts atbalsta modeli abonētās drukātās preses piegādei plānots izstrādāt un ieviest no 2022.gada 1.janvāra, pirms tam saskaņojot to ar Eiropas Komisiju.
Līdz jaunā valsts atbalsta modeļa spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāts esošā abonēto preses izdevumu piegādes kārtība.
Konceptuālā ziņojuma „Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšana un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas” izstrādē tika iesaistīti arī Satiksmes, Tieslietu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), VAS “Latvijas pasts,” VSIA „Latvijas Vēstnesis” un Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) pārstāvji.
Izstrādājot konceptuālo ziņojumu, analizēti gan VAS “Latvijas pasts” sniegtie dati par abonēto preses izdevumu piegādēm, gan LPIA un VAS “Latvijas pasts” prognozes par dažādiem risinājuma scenārijiem; atzinumu ar priekšlikumiem par abonēto preses izdevumu piegādes nodrošināšanu un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējām sniedzis arī zvērinātu advokātu birojs „Šķiņķis Pētersons.”
KONTEKSTS:
Drukāto preses izdevumu lasītāju skaits sarūk, bet transporta izmaksas pieaug. Tādēļ drukātās preses nogādāšana līdz abonentiem Latvijas Pastam ar katru gadu rada arvien lielākus zaudējumus, kuri tiek kompensēti no valsts budžeta. Valsts sedz Latvijas Pastam starpību starp izdevēja maksāto tarifu un reālajiem izdevumiem. Šogad tam paredzēti nepilni seši miljoni eiro.
