Valdības apstiprinātajam plānam ir ierobežotas pieejamības statuss, tāpēc nepieciešamo finansējuma apjomu pagaidām neatklāj.
Tas, ka vājākais valsts informatīvās telpas posms ir tieši pierobežā, tika konstatēts jau sen. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija sasniedz ne visus Krievijas un Baltkrievijas robežas tuvumā dzīvojošos. Vismaz divus gadus diskutē par nepieciešamību būvēt divus jaunus torņus pie Viļakas un Krāslavas novada Skaistā.
Nu valdība šai iecerei deva “zaļo gaismu", atklāj Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta: „Uzdevums tika akceptēts, ka mēs uzlabojam apraides tīklu. Jau iepriekš esam runājoši par divu torņu būvniecību, par ko tagad ir pozitīvs lēmums. Tos būvēs Skaistā un Viļakā. Mēs esam runājoši par to, ka nepieciešams virszemes apraidē pirmo tīklu paplašināt. Šāda rīcība ir atbalstīta. Jāveic iepirkumi, esam saņēmuši uzdevumu, ka mums tas jāveic.”
Cik tas varētu izmaksāt, amatpersonas pagaidām neatklāj, minot, ka maksāts tiktu pēc torņu uzcelšanas, kopējo summu sadalot pa vairākiem gadiem. Apmēram 430 tūkstošus eiro gadā varētu izmaksāt apraides iespēju paplašināšana.
„Nomainot aparatūru un pieceļot klāt šos divus torņus,
Radio un televīzijas centrs apņemas nodrošināt zemes apraidē nevis piecus kanālus, kā tas ir šobrīd, bet iespēju redzēt desmit kanālus
vai arī pāriet kādam no šīs zemes kanāliem uz augstas izšķirtspējas iespēju rādīt savu programmu – uz HD formātu,” atklāja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāja Dace Ķezbere.
Ķezbere portālam LSM pastāstīja, ka plāns paredz ne vien jaunus torņus, bet arī modernāku raidītāju uzstādīšanu, un tas ļaus iekļaut bezmaksas apraidē visā Latvijā vai nu 10 kanālus pašreizējā kvalitātē, vai arī ļaus dažiem kanāliem pāriet uz HD kvalitāti. HD kvalitāte prasa lielākās jaudas, līdz ar to kāda kanāla pāriešana uz HD apraides kvalitāti nozīmēs, ka kopējais kanālu skaits būs mazāks par 10.
Par tiesībām ieiet bezmaksas apraidē padome sludinās konkursu pēc tam, kad būs torņi un jauni raidītāji.
Pašlaik iecere ir atbalstīta konceptuāli, un tālāk to virzīs jau nākamā gada budžeta paketē.
Ja torņus un raidītājus uzstādīs nākamgad, tad pēc konkursa rezultātiem izmaiņas bezmaksas apraides pakā varētu sagaidīt 2020.gadā, prognozēja Ķezbere.
Jādomā par iedzīvotāju medijpratību
Taču, runājot par informatīvās telpas drošību, jādomā ne tikai par tehniskajiem uzlabojumiem, bet arī par iedzīvotāju medijpratību.
Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) stāsta par jaunu platformu, kas palīdzes cīnīties ar viltus ziņām: “Ar meliem medijos jācīnās visiem, ne tikai valdībai. Svarīgi veidot kopregulējošu platformu, tas bija viens no pasākumiem, kas ir paredzēts. Šajā kopregulācijas mehānismā būtu iesaistīti gan medijus pārstāvošas NVO, gan akadēmiskās institūcijas, gan NVO un valsts institūcijas. Jo mēs vēlamies būt daļa no šīs melu dekonstrukcijas platformas, kas tiek veidota Eiropas Savienībā kopā. Tāpēc mums tuvākajā laikā jāvienojas par šīs regulācijas veidu.”
Satraucošus datus atklāj Kultūras ministrijas pētījums – jaunieši gandrīz neizmanto tradicionālās informācijas ieguves platformas, priekšroku dodot sociālajiem medijiem. Vairāk nekā 40% jauniešu dalās ar informāciju, nepārbaudot avotus un faktu patiesumu.
Mediju pratība un kritiskā domāšana tiks iekļauti jaunajā izglītības standartā, kas drīz nonāks valdības darba kārtībā. „Pirmkārt, mums sagatavošanas beigu posmā ir izglītības standarts – pamatizglītības un vispārējās izglītības iestādēs, kas tuvākajā laikā nonāks valdības darba kārtībā. Mēs varam runāt, vai tie būs atsevišķi kursi vai bloki, bet mediju pratība ir svarīga sastāvdaļa visos mācību priekšmetos,” sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis („Vienotība”).
Konstatēts, ka sabiedrība kopumā uzrāda vājas vēstures zināšanas, un šajos jautājumos ir viegli manipulējama. Tāpēc plānots pastiprināti izvērtēt arī vēstures zināšanu apguvi.
