Panorāma

Ieskandina simtgades zaļumballi

Panorāma

LHF zaudē sabiedriskā labuma organizācijas statusu

Žurnālistus iepazīstina ar dzēšanas darbu organizēšanu Stiklos

Valdgales ugunsgrēka dzēšanā palīdz arī vietējais zemnieks un viņa brāļi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem un 2 mēnešiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) piektdien, 27.jūlijā, ielaida žurnālistus Stiklu ciemā, lai iepazīstinātu ar to, kā tiek organizēti ugunsgrēka dzēšanas darbi. Ar liesmām Valdgalē Talsu novadā glābēji cīnās jau desmito dienu. Kopš vakardienas palīdz arī helikopters no Baltkrievijas. Jau no pirmās dienas dzēšanos darbos palīdz vietējais zemnieks Ints Apsītis un viņa brāļi.

Ir rīta maiņa. Ugunsdzēsēji atgriežas no purva un meža ugunsgrēka dzēšanas. Noguruši un izkarsuši. Nostrādājuši 12 stundas. Tagad viņi dosies uz mājām. Rit jau desmitā diena, kopš deg purvs. Daudzi ugunsdzēsēji te bijuši jau vairākkārt. Atbraukuši arī no citiem reģioniem.

"Ir jāpalīdz arī saviem kolēģiem, ne tikai savā reģionā, bet arī ārpus. (..) No Latgales atbrauca kopumā 20 cilvēki. Tagad pārsvarā gruzd sūnas, kūdra, koki vairs neturas, izdegušas saknes, paši krīt no vēja. Tāpēc jāstrādā uzmanīgi," atzīst VUGD Daugavpils 2.daļas ugunsdzēsējs Andrejs Skripko.

Alejā pie internātskolas, kas nodota ugunsdzēsēju un citu operatīvo dienestu rīcībā, liels plakāts. "Šeit ir iespēja paēst nomazgāties, apmeklēt, tualetes, nomazgāties esam nodrošināti. Mēs jau neesam cimperlīgi. Mums vajag tikai pašu primāro," saka VUGD Ventspils daļas komandiera amata pienākumu izpildītājs Ingus Mellers.

Stiklos joprojām nevienu neielaiž, lai gan dūmus nemana. Tik vējš vien reizēm atnes degošas kūdras smārdu. Taču, kā saka glābēji, situācija varot kļūt nedroša līdz ar  vēja virziena maiņu. Tāpēc iedzīvotāji vēl nevar atgriezties. "Tas dēļ viņiem un viņu tuviniekiem, lai tiktu pasargāti. Kad viņi atgriežas, redz, ka īpašums ir nosargāts, kaķim barība uz vietas un viss pārējais ir tur..

Un viņi ir priecīgi, ka mēs viņus nepievīlām," piebilst Mellers.

"Ar robežsardzes helikopteru apsekots, un konstatētas vairākas gruzdēšanas un degšanas vietas, kur tiks veikta ūdens nomešana no helikoptera; kad met ūdeni, mūsu resursi ir ārpusē," norāda VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

Žurnālisti tiek nobrīdināti, ka kūpošā un degošā mežā viņiem neļaus ieiet, lai nofilmētu, jo esot bīstami. Bet aizved apskatīt jau apdzēstās vietas.

Visos meža ceļos izvilktas šļūtenes. Vairāk nekā desmit kilometru garumā.

Tā saukto perimetra līniju jeb uguns frontes līniju ugunsdzēsēji cenšas noturēt, lai uguns neizplatītos tālāk. Tanī vietā uguns ir apturēta un labi var redzēt, ka otrā pusē mežs ir pilnīgi neskarts un ir nosargāts. Šobrīd degšanas platība ir 1200 hektāri.

Jau no pirmās dienas dzēšanos darbos palīdz vietējais zemnieks Ints Apsītis. Viņš kopā ar pieciem brāļiem piegādā ūdeni. Viņu mājas atrodas pie pašas ugunsgrēka robežas.  Jau vairāk nekā nedēļu dzīve saimniecībā apstājusies.

"Nav jau variantu. Mums ir vasarāji, visi ziemāji aizgāja bojā.  [Saimniecība nestrādās] tik ilgi, kamēr viss beigsies. Jau tāpat bija divi grūti gadi. Mums ir vasarāji. Vajadzēja gatavot tehniku, lai varētu vākt ražu.

Būs robs [biznesam], bet prioritāte nosargāt šo. Mēs esam tādi cilvēki, nāksim palīdzēt," saka Apsītis.

Lai nākotnē varētu daudz ātrāk reaģēt šādās ārkārtas situācijās, vietējie ļaudis apsver domu veidot brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti