Ar konkrētiem ieteikumiem, lai risinātu situāciju veselības aprūpes jomā, Valkas pašvaldība jau vairākkārt vērsusies Veselības ministrijā, taču atbildes gaidītas tiek jau gadu.
Aiziet pārsimts metrus uz kaimiņvalsti vai braukt 50 kilometrus līdz Vidzemes slimnīcai? Protams, ka labāk ir veselības aprūpes pakalpojumus saņemt turpat blakus. Tas ir arī ir viens no iemesliem, kāpēc tik liels skaits - tuvu tūkstotim - valcēniešu izvēlējušies deklarēties Igaunijā - Valgā.
Valcēnieši, kas izvēlējušies deklarēties Valgā, protams, lielākā daļa dzīves vietu nav mainījuši. Tātad paliek Valkas novadā, taču viņu nodokļi gan aizceļo uz kaimiņvalsti.
"Šī gada laikā vienkārši ir būtisks pieaugums, salīdzinoši arī straujš. Acīmredzot cilvēkiem ir apnicis gaidīt, kad valstis nokārtos savā starpā šo jautājumu par medicīnas pakalpojumiem, un tas rezultējas tiešām ļoti nopietnā summā, jo budžeta aprēķinā nākamgad līdz ar to mēs pazaudējam pusmiljonu eiro. Bet es nekādā veidā negribu pārmest šiem cilvēkiem, cilvēki gluži vienkārši vēlas normāli dzīvot un saņemt sev tuvāk medicīnas pakalpojumus," vērtē Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Šāda situācija jau nav veidojusies vienā dienā.
"Desmit gadu garumā neesam spējuši panākt to, ka Valkas novada iedzīvotājiem ir pieejami Valgas medicīnas pakalpojumi. Būtu loģiski ļaut cilvēkiem izvēlēties, vai ātrā palīdzība ved viņu uz Valmieru vai uz Valgu. Valsts arī līdz ar to būtu ieguvēji, jo bieži vien Valmierā secina, ka tam cilvēkam nav jāiet slimnīcā. Tad viņš tiek atstāts Valmierā, piemēram, brīvdienā, vakarā, vecs cilvēks un viņam pašam jāatkuļas uz mājām. Bet Valkā atkal tajā brīdī ātrās palīdzības mašīna nav. (..) Un, ja to visu sarēķina, tad valstij būtu izdevīgi, ka šo palīdzību sniedz Valgā," stāsta Krauklis.
It kā jau valcēnieši var doties uz Valgas slimnīcu, taču tad jārēķinās, ka būs jāmaksā pēc Igaunijas noteiktajiem tarifiem, daļu summas varētu atgūt, bet tad, kā stāsta Valkas novada domes sabiedrības veselības speciāliste Edīte Balode, ir jārēķinās, ka tas nebūs ne ātrs, ne arī lēts process.
"Viņam ir tiesības pēc tam šos čekus gada laikā iesniegt Nacionālajā veselības dienestā. Problēma tikai tāda, ka šiem dokumentiem ir jābūt valsts valodā. Tas nozīmē, ka šie medicīniskie dokumenti ir jātulko un notariāli jāapstiprina, kas ir attiecīgi administratīvās izmaksas," stāsta Balode.
Valcēnieši ir neizpratnē, kāpēc, ja abas valstis ir Eiropas Savienībā un pilsēta jau būtībā ir gandrīz viena, nevar rast risinājumu. Pie tam, kā stāsta Edīte Balode, ir pat direktīva, kas to ļautu darīt.
"Ir Eiropas Savienībā Eiropas pārrobežu direktīva, kas nosaka, ka pierobežu pilsētu jautājumi ir jāskata īpaši, kur var slēgt nolīgumus un atsevišķi atrunāt jautājumus, kas attiecas uz veselības aprūpi. Šobrīd šīs direktīvas prasības ir tikai daļēji iekļautas mūsu vietējā likumdošanā," norāda Balode.
Bet šis risinājums, kā uzskata arī Valgas mērs Kalevs Herks, ir jārod abu valstu līmenī.
"Ja lielākā daļa šo cilvēku deklarē savu dzīvesvietu un nodokļu maksājumus igauņu pusē, tad mēs varam ziņot valdībām, ka kaut kas nav kārtībā šajā reģionā! Es domāju, ja Latvijas valdība atrisinātu to, kā nodrošināt medicīniskos pakalpojumus Valkas iedzīvotājiem Valgas slimnīcā – tad tas jau būtu lielisks risinājums," uzskata Herks.
Veselības aprūpe nav vienīgā neatrisinātā Valkas-Valgas problēma, tāpēc Valkas novada pašvaldība ir izteikusi aicinājumu rīkot valdības izbraukuma sēdi, lai skatītu tos jautājumus, kuri ir aktuāli robežpilsētai un kuros nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos izņēmuma kārtā. Tātad tas ir jaunās valdības viens no jaunā gada uzdevumiem.
