„Atskatoties uz to šausmu periodu, kad no astoņiem aprūpētājiem paliek divi, no trijiem mediķiem nulle... nu nekas, izdzīvojām!” sociālajā aprūpes centrā „Aglona” ir pārvarēts grūtais posms bez letālām sekām, uzliesmojot saslimšanai ar Covid-19, apliecina aprūpes centra vadītāja Inta Gžibovska. No janvāra sākuma neviens vairs nav saslimis. Cilvēki ir aptaujāti par gatavību vakcinēties, un iestādē šobrīd nav tādu, kuri nezina vai vēlas nogaidīt.
„Mums tādu nogaidošo principā nav. Mums ir, vai nu jā, vai nu nē. Mums ir 49 klienti, no tiem 43 cilvēki pateica – jā, mēs gribam vakcinēties. Jā, ar darbiniekiem ir nedaudz citādi, piemēram, mums vakcinēties pieteicās 19 no 26, respektīvi tikai 73 procenti izteica vēlēšanos vakcinēties, bet es uzskatu, ka jebkurā gadījumā tie ir labi un augsti rādītāji,” saka sociālās aprūpes centra „Aglona” vadītāja Inta Gžibovska.
Savukārt tiem, kuri atsakās vakcinēties, ir savi argumenti, kādēļ šāds lēmums.
„Piemēram, viens klients pateica, ka viņš ar šīm vakcīnām nevēlas, ka viņš gaidīs citu, es nesaukšu vārdā, kuru vakcīnu. Bet tās ir viņa tiesības, kāpēc ne, lai gaida, kaut arī es paskaidroju, ka bija video konference un video konferencē bija teikts, ka iespējas izvēlēties nebūs un tieši to, kuru viņš vēlas, vispār diez vai viņa šeit būs legāla. Es to pateicu, viņš sacīja, ka saprot, bet vienalga grib to,” klāsta Gžibovska.
Smags laiks, kad sākās uzliesmojums ar Covid-19, bija arī Viļakas novada aprūpes iestādēs, stāsta Viļakas sociālās aprūpes centra un Šķilbēnu sociālās aprūpes mājas vadītāja Līna Barovska. Klienti un darbinieki par gatavību vakcinēties ir aptaujāti divas reizes.
„Mēs pirmo aptauju veicām decembra sākumā, un ļoti daudzi bija pret. Tad decembrī mums notika saslimšana, kad mēs praktiski visi izslimojām, un tad gan daudzi mainīja savas domas un uz to pozitīvo pusi, ka tomēr vakcinēsies, lai atkārtoti nenotiku šī saslimšana,” stāsta Barovska.
Domājot par aprūpes centra klientiem, ir jautāts arī katra ģimenes ārstam un piederīgajiem. Ir bijuši gadījumi, kad klienti paši vēlas vakcinēties, taču pēc sarunas ar piederīgajiem pārdomā. Šobrīd ir izveidots saraksts abās novada aprūpes iestādēs, kuri vakcinēsies pirmajā kārtā.
„Tie ir pa desmit cilvēki katrā iestādē, jo mēs esam mazas iestādes – līdz 30 cilvēkiem katrā, un katrā pirmajā tūrē potēsies pa desmit. Noteikti pēc pirmās vakcinācijas mēs veidosim otru sarakstu, kuri šobrīd ir tādā kā pārdomu režīmā un gaidīšanas režīmā, jo mums katram, kurš ir izslimojis, ir noteikts datums, kad ir izslimots, un tad mēs skaitām tos trīs mēnešus, kas šobrīd ir noteikts, kad cilvēkam ir mazāka iespējamība saslimt,” skaidro Barovska.
Veselības un sociālo pakalpojumu centrā “Dagda” 49 pansionāta klienti no 64 ir gatavi vakcinēties, daži to nevar darīt veselības stāvokļa dēļ, daži nevēlas. Savukārt darbinieku vidū aktivitāte ir krietni mazāka.
Vakcinēties gatavi 11, lēmumu nav pieņēmuši 19, taču atsakās 39. Centra vadītājs Andris Badūns atzīst, ka cilvēkiem ir svarīgs citu piemērs, un centra vadītājs ir pats gatavs to rādīt.
„Pie pirmās iespējas es vakcinēšos pirmais un visādā gadījumā mēģināšu, lai mani nofotografē un ielikšu to mūsu iestādes lapā un sociālajā tīklā, lai ļaudis iedrošinātu, jo cilvēku attieksme ir ļoti dažāda gan darbinieku vidū, gan klientu – daži grib un sen jau teica: „Kad? Un ātrāk!”, citi vēl domā, citi saka: „Tās ir muļķības, un es negribu!” norāda veselības un sociālo pakalpojumu centra “Dagda” vadītājs.
Kopumā gatavība vakcinēties ir lielāka tieši aprūpes centru klientu vidū, personāls vairāk nogaida, bažījoties par vakcīnas ietekmi uz savu veselību.
Tikmēr Aknīstes pansionātā saslimuši teju vai visi klienti – 40 no 42, un 12 no 30 darbiniekiem,
turklāt daudzi no veselajiem darbiniekiem atteikušies nākt uz darbu, jo nevēlas saslimt un apdraudēt savu ģimeni, Latvijas Radio pastāstīja Jēkabpils reģionālā laikraksta "Brīvā Daugava" žurnāliste Ilze Bičevska.
Situācija bija tik sarežģīta, ka trūka personāla, lai ēdinātu pansionāta iemītniekus, tāpēc pašvaldība nāca palīgā, vienojoties ar kādu vietējo kafejnīcu, kas nodrošina ēdināšanu trīs reizes dienā, piegādājot ēdienu vienreiz lietojamos traukos. Savukārt no valsts līdz šim nekāda būtiska palīdzība nav saņemta, stāstīja Bičevska.
