Nacionālā veselības dienesta publicētajos datos redzams, ka līdz šī gada februārim vakcinēti vien ārstniecības iestāžu mediķi un to personāls. Februārī aina mainās.
5. februārī Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā divi cilvēki vakcinēti pēc pašu vēlēšanās – 38 gadus veca sieviete un 41 gadu vecs vīrietis. Telefonsarunā slimnīcas pārstāve norādīja, ka vakcinēti tikai darbinieki un šī varētu būt kļūda datu ievadīšanas procesā. No intervijas ar Latvijas Televīziju viņa atteikusies, aizbildinoties ar svarīgu semināru.
Sākot no 10. februāra, statistikas tabulā dati sāk parādīties arī pie citām jau vakcinētu cilvēku kategorijām – līdz ar ārstniecības personām pie vakcīnām tiek arī sociālās aprūpes centru gan darbinieki, gan iemītnieki, kā arī cilvēki ar citām veselības indikācijām un citas paaugstināta riska grupas.
Austrumu slimnīca norāda, ka šajā kategorijā ietilpst arī aptiekās strādājošie farmaceiti, zāļu lieltirgotavu darbinieki, kas nodrošina zāļu, tajā skaitā vakcīnu, izplatīšanu, arī pacienti, kas ilgstoši uzturas slimnīcā vai gaida kādu nopietnu medicīnisku manipulāciju, piemēram, donori pirms transplantācijas. Pie citas paaugstinātas riska grupas pārstāvjiem piederot arī veselības inspekcijas inspektori, kas dodas pārbaudēs. Veselības inspekcijai (VI) pašlaik neesot nekādu aizdomu, ka kāds būtu nepamatoti ticis pie vakcīnas.
“Uz doto brīdi Veselības inspekcija nav saņēmusi nevienu iesniegumu vai zvanu par iespējamu vakcinācijas rindas apiešanu,” norādīja VI pārstāve Elīna Ermansone.
Tomēr vakcinēto personu tabulā parādījies gan izglītības iestādes darbinieks, gan persona ar hroniskām saslimšanām, kā arī viens operatīvo dienestu darbinieks, kaut nevienai no minētajām kategorijām rinda saskaņā ar vakcinācijas plānu nav pienākusi.
64 gadus vecu vīrieti no izglītības iestādes un 40 gadus vecu vīrieti – operatīvo dienestu darbinieku – vakcinējis “Valmieras veselības centrs”. Vadītāja skaidro, ka dodoties uz vakcināciju “SOS bērnu ciematā” izrādījies, ka viena no potenciālajām vakcīnas saņēmējām negaidīti kļuvusi par Covid-19 slimnieka kontaktpersonu.
“Flakonā ir 10 devas, un tad tā ir mazpilsētu priekšrocība, – ja mēs jūtam, ka paliek pāri viena vai divas devas, mēs ātri apzinām cilvēku, kas būtu gatavs saņemt šo vakcīnu. Šis lēmums ir jāpieņem ļoti operatīvi, jo flakons ir atvērts, viņš vairs nav pārvietojams un, lai to vakcīnu nelietu ārā, tāda situācija var veidoties,” skaidroja “Valmieras veselības centra” vadītāja Inese Zeitmane.
Uz jautājumiem, vai situācijā, kad vakcīnu daudzums ir ierobežots, šādās situācijās nerodas paaugstināts korupcijas risks un vai ir apstiprināts rīcības plāns, lai pāri palikušās vakcīnas neietu zudumā, vakcinācijas birojs rakstiskā atbildē norādīja, ka birojs nedod rekomendācijas, kā izmantot neizlietotās devas.
“Skaidrs, ka šim jautājumam svarīgi rūpīgi sekot līdzi un atbildīgi rīkoties, vakcinējot tikai prioritāro grupu iedzīvotājus atbilstošā secībā,” atbildēja Vakcinācijas projekta biroja komunikācijas konsultante Agnese Strazda
KONTEKSTS:
Latvijā decembra beigās ir sākta mediķu vakcinācija pret Covid-19, taču vakcīnu daudzums Latvijā ir neliels, un vakcinācija norit lēnāk, nekā iepriekš cerēts.
Turpinot sabiedrības vakcināciju pret Covid-19, plānots vispirms vakcinēt astoņas prioritārās grupas, tostarp valstij svarīgas amatpersonas.
Amatpersonu vakcinācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta 9. februāra lēmumu. Tā sākās 11. februārī, kad pirmie tika vakcinēti vairāki bijušie prezidenti, kā arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
