Šāda informācija ir arī Nacionālā veselības dienesta rīcībā. Tā kā daļa ģimenes ārstu nav sasniedzama elektroniski un nepiedalās arī aptaujās, nav iespējams precīzi izmērīt un uzzināt, cik daudz mediķu šādi rīkojas un kādi ir viņu rīcības iemesli.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas komunikācijas koordinatore Ieva Stūre norādīja: “Daži ģimenes ārsti, kas atrunā cilvēkus vakcinēties, tad ir jāstrādā arī ar ģimenes ārstiem, un šie ir grūtāk sasniedzamā ģimenes ārstu daļa. Problemātika ir tāda, ka šie ģimenes ārsti parasti ir grūti sasniedzami elektroniski.”
Vakcinācijas organizatori gan uzsvēra, ka šī salīdzinoši ir neliela daļa ģimenes ārstu.
Tomēr ikviena rīcībai ir nozīme, jo tā var ietekmēt vairāku simtu pacientu viedokli.
Tikmēr pavisam pretēja pieredze ir vairākās ģimenes ārstu praksēs, kas paguvušas vakcinēt pilnīgi visus riska grupas pacientus, kas piekrituši. Ārsti stāsta – lielai daļai senioru svarīga ir saruna – ārsta zvans, atbildes uz jautājumiem un uzaicinājums ierasties konkrētā dienā.
Ģimenes ārsta Andra Baumaņa praksē Rīgas centrā Latvijas Televīzija ieradās pašā karstākajā vakcinācijas laikā. No astoņiem rītā līdz diviem dienā ik dienu vispirms nāk vakcinējamie un līdz vēlam vakaram ārsti strādā ikdienas darbu, pieņemot slimniekus. Kamēr medmāsa kursos, poti dur ārsts pats.
“Protams, darbadiena ir garāka nekā 8 stundas. Bet, ja mēs pieņemam, ka šī Covid-19 infekcija mums ir kā karastāvokļa apstākļi un mums interesē dabūt populācijas aptuveni 70% lai tiktu vaļā no maskām, sagrautas ekonomikas, no visa pārējā, tad tas ir ieguvums no tā visa,” uzsvēra ģimenes ārsts Andris Baumanis.
Dakteris norādīja – viņa praksē vakcīnu ir dabūjuši pilnīgi visi riska grupas pacienti vecuma grupā 60 plus, kas to vēlējās, jeb 250 seniori. Daudzus pārliecinājis, neliela daļa – pārsvarā cittautieši – atteikusies.
Taču lai panāktu šādu rezultātu, sākotnēji arī brīvdienās pats zvanījis senioriem un runājies ar viņiem.
“Atšķirībā varbūt no citiem ģimenes ārstiem šo senioru grupu es apzvanīju pats. Jo tajā brīdī, kad ģimenes ārsts runā ar pacientu, ir nedaudz savādāk, nekā viņu vienkārši uzaicina. Jo senioriem interesē, kas par vakcīnu, kāpēc viņi tiks vakcinēti, kādas var būt blakusparādības, kas jādara, lai nebūtu blakusparādības. Un kādi viņiem būs ieguvumi no tā, ka viņi tiks vakcinēti,” skaidroja Baumanis. “Visas šīs lietas nospēlē lomu tai brīdī, ja pacients ir svārstīgs un viņš dabū atbildes uz jautājumiem, kas viņu interesē. Un, ja viņam vienkārši pasaka laikus, cikos jāatnāk, tad viņš kādreiz saka – es vēl padomāšu.”
Dakteris arī pats varējis pārliecināties, ka vakcīna darbojas un patiešām pasargā no smagas saslimšanas. Viņš pastāstīja: “Pirmos seniorus praksē vakcinējam 24. februārī un tieši no šīs pirmās vakcinācijas dienas, man pašlaik ir ģimene, kur ir mazbērni atnesuši un aplipinājuši vecākus, un ģimenē nebija, bija tikai šie seniori – 84 un 86 gadi. Vienīgā sūdzība, ka šiem senioriem ir pēc vienas “AstraZeneca” vakcinācijas ir pazudusi smaržas [sajūta]. Bet ne temperatūra, sāpošs kakla un drudzis – nekas cits no simptomiem, kas liecinātu, ka viņiem ir slimība, nav.”
Pirmo vakcīnas devu saņēmis arī Juris Rozīte. Prieku par vakcīnu gan aptumšojot fakts, ka viņa paša tuviniece riska grupā, kas reģistrēta citā ģimenes ārsta praksē, joprojām netiek pie vakcīnas: “Mamma ir pie cita ģimenes ārsta, mikrorajonā. Manai mammai ir pāri 84 gadi, bet viņa vēl nav dabūjusi poti.”
Andris Baumanis savukārt lēš, ka viņa praksē šobrīd pret Covid-19 vakcinēto skaits tuvojas četriem simtiem: “No pieaugušiem cilvēkiem es domāju, ka man 50% no prakses ir vakcinēti.”
Nacionālajā veselības dienestā norāda –
Latvijā ir vairāki ārsti, kuri ir vakcinējuši pilnīgi visus savus riska grupu pacientus, kas to vēlējušies
