Problēmas zemnieku saimniecībā “Kundziņi” sākās 2011.gadā, kad uzreiz vairākām govīm parādījās tesmeņu iekaisumi. Laika gaitā slimība saasinājās – atsevišķi dzīvnieki vairs nebija izārstējami, bet piena kvalitāte strauji kritās. Kooperatīvā “Straupe” pienu nepieņēma, un, kā stāsta saimnieks Andis Kāposts, to nācās vienkārši izliet zemē.
Meklējot lopu saslimšanas cēloni, tika pārbaudīta barība, pirktas minerālvielas un medikamenti, taču situācija neuzlabojās. Saimnieks tolaik pat neesot iedomājies, ka problēma varētu būt meklējama slaukšanas iekārtā, jo uzņēmuma “DeLaval” speciālists to pārbaudījis un atzinis, ka viss strādā, kā nākas.
Vēlāk gan izrādījies, ka vakuuma vads bija aizsērējis aptuveni piecās vietās, līdz ar to slaukšanas sistēma ilgstoši strādāja ar neatbilstošu vakuuma spiedienu.
“Meistaram vajadzēja atskrūvēt šo skrūvīti, paņemt šo savienojumu vaļā un paskatīties - ir aizaugums iekšā vai nav. Bet to viņš nevarēja izdarīt gada laikā un visu laiku mani mānīja, ka viņš to ir pārbaudījis un izdarījis,” stāsta zemnieku saimniecības “Kundziņi” saimnieks Andis Kāposts.
“Ja samazinās caurplūde vai vakuums, tad mainās slaukšanas aparāta darbība. Mainās sūkšanas un atpūtas fāzes. Un līdz ar to iekārta var divējādi ietekmēt veselību. Tā var mehāniski traumēt, un otrs - tā var izraisīt stresu. Stresa stāvoklis dzīvniekiem nav labi, un somatiskās šūnas var pieaugt,” skaidro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultants piena kvalitātes jautājumos Ilmārs Gruduls.
Pēc tam, kad vakuuma vada aizsērējums novērsts, situācija pamazām sākusi uzlaboties, taču zaudējumi, kā lēš saimnieks, tāpat mērāmi vairākos desmitos tūkstošu eiro.
Uzņēmums “DeLaval” šajā lietā savu vainu nav saskatījis. Tāpēc saimnieks uzsāka tiesvedību, tomēr nevienā no tiesu instancēm lēmums nebija par labu viņam. Jurists Haralds Neverževskis uzskata, ka spriedums ir nepamatots un ignorēti vairāki būtiski pierādījumi. Piemēram, līgumā ar “DeLaval” noteikts, ka reizi gadā uzņēmumam obligāti jāveic iekārtas tehniskā apkope, bet tiesā ņemti vērā citi spēkā esošie līgumi, kuros nav ne vārda par sistēmas uzturēšanu.
“Tā ir vispārzināma tiesu prakse, ka spēkā ir tas līgums, kas ir jaunāks, kas noslēgts par to pašu priekšmetu uz tā paša pamata. Šinī gadījumā jaunāki līgumi bija par citu priekšmetu un uz cita pamata. Uzskatīt, ka tie līgumi ir privileģējoši pār iepriekšējiem, ir pilnīgi aplami un nepareizi,” saka Neverževskis.
“Divi biznesi, divi uzņēmumi interpretē līgumu savādāk, interpretē lietas dažādi. Ja divi uzņēmumi nevar par kaut ko vienoties, tad viņi meklē trešo pusi, kas dod kaut kādu padomu. Tā kā argumentos es absolūti neielaižos,” saka SIA “DeLaval” direktors Andris Bariss.
Uzņēmumā uzsver – saimnieka sarēķinātie zaudējumi ir nepamatoti un pierādīt, ka tie radušies slaukšanas iekārtu dēļ, nevar. Tikmēr zemnieku pārstāvošais jurists uzskata, ka joprojām ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu un vērā neņemtu pierādījumu, kas liecina par labu zemnieku saimniecībai “Kundziņi”.
