Vaivars atklāja, ka viņu šim amatam uzrunājis demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība").
Bezpartejiskais Vaivars 5.Saeimas vēlēšanās startējis "Saskaņa Latvijai - atdzimšana tautsaimniecībai" sarakstā, bet padomju laikos komjaunatnes nomenklatūrā atbildējis par ārējiem sakariem.
Vaivara virzīšanu premjera amatā kinorežisors Edvīns Šņore, atsaucoties uz diplomāta pagātni, nodēvējis par kaitīgu. Viņš izplatījis internetā publisku vēstuli, kurā stāsta, kā 1990.gadā pirms brauciena uz ārzemēm Vaivars skaidrojis, kā skolēniem jāuzvedas ārzemēs.
Īsi pēc tikšanās noslēguma „Vienotības" frakcijas vadība Vaivaram vēl pauda atbalstu, taču vēlāk pēc frakcijas sēdēs neviens no deputātiem nebija gatavs virzīt Vaivara kandidatūru. Pret Vaivaru iebilst arī Nacionālā apvienība.
Visticamāk, Vaivars tā arī oficiāli netiks virzīts premjera amatam. Galīgais lēmums varētu tikt pieņemts ceturtdien. " Vienotība" trešdien atkal apspriedusi iespēju tomēr kandidātu meklēt savu biedru sarakstos.
Jau ziņots, ka Vaivars pēc tikšanās ar demisionējušā premjera Valda Dombrovska partijas „Vienotība" pārstāvjiem atzina, ka, „ņemot vērā pašreizējo situāciju", viņš būtu gatavs uzņemties premjera pienākumus, ja būs informācija, ka viņam būs Saeimas vairākuma atbalsts.
Dombrovskis („Vienotība") paziņoja par demisiju, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot veikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
Pēc premjera atkāpšanās sākās prezidenta un Saeimā pārstāvēto partiju politiskās konsultācijas par jaunās valdības aprisēm. Prezidents, noslēdzot otro sarunu kārtu, nolēma nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu, otrajā sarunu raundā noraidot vienīgo kandidātu – aizsardzības ministru Arti Pabriku („Vienotība").
Ja līdz gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, Valsts prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7. janvārī.
