Vaivars pēc tikšanās ar demisionējušā premjera Valda Dombrovska partijas „Vienotība" pārstāvjiem atzina, ka, „ņemot vērā pašreizējo situāciju", viņš būtu gatavs uzņemties premjera pienākumus, ja būs informācija, ka viņam būs Saeimas vairākuma atbalsts.
Vaivars norādīja, ka nākamās valdības uzdevums ir stabils darbs līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un, ja partijas vienosies par deklarāciju un darbiem, viņš varētu „novadīt šo valdību".
Dombrovskis, atstājot amatu, uzsvēra, ka nākamās valdības vadītājam jāpievērš uzmanība ekonomikas attīstības un valsts konkurētspējas jautājumiem. Vaivars atzina, ka viņš nav makroekonomikas speciālists, bet gan inženieris pēc izglītības, taču pauda, ka viņam ir menedžera un iestādes vadītāja pieredze Ārlietu ministrijā. Vaivars arī uzsvēra, ka darbs vēstniecībā ir plašāks nekā vienas nozares vai viena politiskā spēka interešu pārstāvniecība.
„Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis gan norādīja, ka šī bijusi vien iepazīšanās tikšanās. Par oficiālu premjera amata kandidātu Vaivars kļūs vien pēc tam, kad par to būs lēmusi „Vienotības" valde, kuras sēde varētu notikt ceturtdien.
Valsts prezidents Andris Bērziņš trešdien, tiekoties ar Dombrovski, arī pārrunāja premjera meklēšanas procesu, taču atturējās vērtēt Vaivara kandidatūru. Viņš vien uzsvēra, ka tieši „Vienotība" būs tā, kas atradīs iespējami labāko kandidātu premjera amatam.
Savukārt Dombrovskis norādīja, ka konsultācijas turpinās un „Vienotība" plāno izvirzīt premjera amata kandidātu līdz prezidenta noteiktajam termiņam – 7.janvārim. Dombrovskis arī aicināja neuztvert jebkuru diskusijās izskanējušo vārdu kā nākamo potenciālo premjeru, bet uzsvēra, ka „tuvākajā laikā mēs nonāksim pie kandidāta, kam būs atbalsts".
Jau vēstīts, ka premjers Dombrovskis („Vienotība") paziņoja par demisiju, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot veikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
Pēc premjera atkāpšanās sākās prezidenta un Saeimā pārstāvēto partiju politiskās konsultācijas par jaunās valdības aprisēm. Prezidents, noslēdzot otro sarunu kārtu, nolēma nevienu no nosauktajām personām neaicināt veidot Ministru kabinetu, otrajā sarunu raundā noraidot vienīgo kandidātu – aizsardzības ministru Arti Pabriku („Vienotība").
Ja līdz gada beigām partijas neizvirzīs savu Ministru prezidenta amata kandidātu, Valsts prezidents savu kandidātu atklās ne ātrāk kā nākamā gada 7. janvārī.
