Latvijā ir vairāk nekā 130 000 kilometri (km) ceļu. No tiem 20 000 km ir valsts ceļi, 38 000 km – pašvaldību, teju 12 000 km meža ceļu, bet vairāk nekā 60 000 kilometru - privāti. Ceļu stāvoklis, protams, ļoti dažāds.
Pētot situāciju, secināts, ka uz 75% no valsts galvenajiem autoceļiem situācija šobrīd ir laba vai pat teicama, ne tik spīdoši ir ar valsts reģionālajiem ceļiem, bet visbēdīgāk ir ar tiem 12 000 kilometru valsts pārziņā esošo vietējas nozīmes ceļu, kuriem jau līdz šim finansējums nav bijis pietiekamā apmērā, un tā tas būs arī turpmāk.
Turklāt uz 4000 km no valsts pārziņā esošajiem vietējas nozīmes ceļiem auto satiksme ir tik neliela, ka valsts uzskata – šiem ceļiem jāpāriet pašvaldības pārziņā.
“Mēs piedāvāsim šos ceļus pārņemt pašvaldībām,” atzīst VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis. “Izmantojot šīs inventarizācijas rezultātā radīto pašvaldību un privāto ceļu apkopojumu, mēs runāsim ar pašvaldībām par iespējām arī viņiem pārskatīt savu tīklu un atteikties no kaut kādu ļoti maz noslogotu ceļu uzturēšanas,” norāda Lazdovskis.
Tas nozīmētu pašvaldībām mēģināt vienoties ar privātajiem par tiem interesējošu ceļu pārņemšanu savā pārraudzībā, tikmēr pavisam nelietotus ceļus pašvaldības koptu tikai sezonāli. “Šāda prakse nav nekas inovatīvs. Šāda prakse attiecībā uz mazāk noslogotiem ceļiem ir, piemēram, Skandināvijā,” pauž Lazdovskis.
Pašvaldības varētu būt ar mieru pārņemt daļu valsts ceļu, taču, protams, ar finansiāliem priekšnosacījumiem. “Ja pašvaldība pārņems, tad pārņems jau kā savu ceļu, un pret pašvaldības mērogu tā būs jau pietiekoši intensīva satiksme. Tas prasīs jau lielāku uzmanību. Tas nozīmē, ka tas būs sarunu jautājums par finansējumu šiem ceļiem,” atzīmē Latvijas Pašvaldību savienības valdes loceklis Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība).
Vairāki Autoceļu padomes pārstāvji uzsvēra, ka radītā karte ar informāciju ne tikai par katra ceļa satiksmes intensitāti, bet arī dažādiem sociālekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, skolu tīkla situāciju, sabiedriskā transporta maršrutiem, iedzīvotāju skaita izmaiņām un citiem – tiešām ļaus daudz pamatotāk plānot nākotnes investīcijas.
“Bet mēs šeit absolūti nerunājām par to, par kādiem resursiem tas viss tiks darīts,” bilst biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Mēs varam izdomāt, cik labus gribam instrumentus, bet, ja mums nebūs resursu, ar kuriem šos instrumentus darbināt, tad tīri teorētiski disertācijām un zinātniskiem pētījumiem tas instruments būs ļoti labs. (..) Bet vai tam būs labums Latvijas ceļiem un Latvijas tautsaimniecībai – tas ir tas lielais jautājums,” saka Bērziņš.
Naudas ceļiem vienmēr ir par maz, norāda “Latvijas Valsts ceļu” (LVC) vadītājs Jānis Lange, taču nākamgad tajos plānots ieguldīt 222 miljonus eiro, kas ir par 35 miljoniem vairāk nekā šogad. Par šo naudu plānots veikt darbus uz 1327 kilometriem valsts autoceļu.
