Pusdiena

RD vides problēmas Sarkandaugavā apzinās, bet naudu novēršanai nemeklē

Pusdiena

Pāris rīdzinieku vēlmju dēļ Juglas ezerā pēkšņi grib atļaut motorizētos peldlīdzekļus

Atstarojošo vestu izdalīts daudz, bet ar to vilkšanu tik labi nesokas

Vairums gājēju un velosipēdistu kūtri velk atstarojošās vestes

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kopumā Latvijā dažādas organizācijas un iestādes izdalījušas tik daudz atstarojošo vestu, ka katrs Latvijas iedzīvotājs varētu uzvilkt vismaz divas. Tomēr ar to vilkšanu nesokas tik labi, cik atbildīgajiem gribētos. Īpaši grūti iegalvot atstarojošo vestu svarīgumu ir vecāka gada gājuma cilvēkiem.

Kad kādā vakarā Latvijas Radio žurnāliste ar šoferi Ēriku pēc desmitiem dodas uz Mārupes pusi, ir apmācies un redzamība nav laba.

Visbiežāk cilvēkus atstarojošajās vestēs redz laukos, ievērojis Ēriks.

„Ja cilvēks ir skaidrā, viss ir kārtībā. Ja viņš ir pilnā, tad ir problēmas,” viņš nosaka.

Aleksandra nomaļākā vietā pastaigājas ar suni. Tikmēr gar ceļu, kuru remontē, steidz gājējs Uldis. Abiem atstarotāju nav. „Vēl jau redz. Kad es ar riteni braucu pa naktīm, tad es uzvelku [vesti], lai mani redz. Tā ilgāk var izdzīvot,” viņš stāsta.

„Vispār nav,"  viņu papildina Aleksandra. “Atstarotāja arī diemžēl nekāda nav. Kāpēc? Es parasti neeju tik vēlu, tagad tikai tik vēlu. Es ciemos atbraucu tagad. Es šeit vispār ļoti reti esmu. Es zinu, ka vajadzētu, bet tiešām nekad par to pat neaizdomājos,” viņa paskaidro.

Latvijas Radio novēro arī velosipēdistus bez atstarojošām vestēm.

„Man ritenim ir,” apgalvo kāds no viņiem.

 

Braucamais priekšpusē aprīkots ar lukturi un aizmugurējais ritenis ar atstarotājiem. Velosipēdistiem veste ir ļoti svarīga, uzsver Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāve Valda Kjaspere.

Ja velosipēds nav pietiekami aprīkots, tad tumšajā laikā veste braucējam ir obligāta. Tikmēr gājējiem tumšā laikā, arī lietū, miglā, kad ir apgrūtināta redzamība, obligāti jāvelk veste vai arī uz apģērba jābūt atstarojošiem elementiem.

„Drošības veste ir glābējs,” bilst Kjaspere.

Ceļu satiksmes negadījumi ar velosipēdistu un gājēju iesaistīšanos

Dažos pēdējos gados ir sarucis sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits gājējiem par atstarotāju nelietošanu. 2015. gadā to bija 8611, 2016. – 6586 – savukārt pērn 5253. Šogad pirmajā pusgadā par atstarotāju nelietošanu sodīti 2312 cilvēki. Šajā laikā simtiem reižu ir sodīti arī velosipēdisti. 2015. gadā sodīti 354 cilvēki, 2016. gadā – 364, toties pērn – 316. Šogad pirmajā pusgadā sodīti 111 velosipēdisti.

Ceļu satiksmes negadījumos cietušo velosipēdistu skaits gan lielā mērogā nav mainījies. 2015. gadā negadījumu skaits ar velosipēdistiem bija 828, kas turpmākajos gados būtiski nemainījās: 875 un 817. Šī gada pirmajā pusgadā ceļu satiksmes negadījumos velosipēdistu skaits sasniedza 373 cilvēkus. Ievainoto velosipēdistu skaits 2015., 2016., 2017. un 2018. gada pirmajā pusgadā bija attiecīgi 557, 586, 547 un 257. Bojā gājušo skaits  -deviņi, septiņi, 11 un septiņi cilvēki.

Ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti gājēji 2015., 2016., 2017. un 2018. gada pirmajā pusgadā bija attiecīgi 1094, 1082, 1092 un 460 cilvēki. Tajos cietuši 924, 927, 912 un 393 cilvēki. Savukārt ievainoto gājēju skaits sasniedza attiecīgi 882, 899, 890 un 406 cilvēki.

Toties bojā gājušo gājēju skaits pēdējos gados pakāpeniski sarucis: 63, 54, 51 un šī gada pirmajā pusgadā – 10.

Dati: Ceļu policija

Mašīnas vadītājs cilvēku bez atstarojošās vestes var pamanīt apmēram 20-40 metru attālumā. „Ko vairs var paspēt? Gandrīz neko. Ja jums ir veste mugurā, tad tuvās gaismas, ko lieto pilsētas apstākļos, apmēram 140 metru attālumā jau rāda par to, ka tur kāds pārvietojas,” norāda Kjaspere. “Mēs neredzam, kas, bet mēs redzam kustīgu atstarojošu punktu. Bet ar tālajām gaismām tie jau būs vairāk nekā 400 metri. Protams, ka transportlīdzekļa vadītājs vispirms domās, kā sadzīvot ar šo kustīgo punktu. Un tādēļ šis kustīgais punkts ir jāredz,” skaidro direkcijas pārstāve.

Bez maksas Latvijā dažādas iestādes un organizācijas izdalīja tik daudz vestu, ka katrs iedzīvotājs var uzvilkt divas, norāda Kjaspere no CSDD. Piemēram, Samariešu apvienība ar atstarojošo vestu dalīšanu nodarbojas vairāk nekā desmit gadu, stāsta organizācijas direktors Andris Bērziņš. „Tā domāšana ir mainījusies, un cilvēki mazliet, bet tomēr atbildīgāki gan par sevi, gan par tiem autobraucējiem, kas arī riskē ar savu nākotni, ar savu likteni, ja viņam pēkšņi gadās negadījums,” stāsta Bērziņš.

Grūtības sagādā pierunāt vecāka gada gājuma cilvēkus vilkt atstarojošas vestes.

Tā sarunu festivālā „Lampa” norādīja Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics. Līdz jūnija beigām policija sastādījusi vairāk nekā divus tūkstošus protokolu gājējiem par atstarotāju nelietošanu un apmēram simt – velosipēdistiem.

„Mēs pagājušajā gadā veicām vienu nopietnu pētījumu par smagiem ceļu satiksmes negadījumiem. Viens no tiem, protams, ir gājēji. Tas lielākais pārsteigums, ka augstāks traumatisms un ignorance bija cilvēkiem virs 60 vai 55 gadiem. Bērni nēsā šos atstarotājus,” norāda Rinkevics.

Pārliecināt cilvēkus ir grūti. „Mūsu patruļdienesta darbinieki ir tie, kuri ar viņiem veic profilaktisko sarunu. Viņi saka, ka ir grūti šai vecajai kundzei iestāstīt, jo viņa saka, ka viņai dzīvē vairs nav ko zaudēt. Un tur tiešām nav vairs argumentu, ko likt pretī, kā tikai palaist šo cilvēku,” norāda Rinkevics.

Sodīt šādu cilvēku nebūtu labākais risinājums, vērtē policijā. Samariešu apvienība šādos gadījumos aicina cilvēkus padomāt par saviem tuviniekiem vai arī autovadītāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti