Vairākos Latvijas pierobežas novados izsludina ārkārtējo situāciju Krievijā sāktās mobilizācijas dēļ (precizēts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saistībā ar Krievijā sākto mobilizāciju Latvijas valdība otrdien nolēma līdz decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju vairākos Latvijas pierobežas novados un slēgt vienu no robežšķērsošanas vietām.

Preventīvi ievieš ārkārtējo situāciju vairākos novados

Precizējums

Precizēti novadi, kuros izsludināta ārkārtējā situācija, un datums, no kura tā stājas spēkā.

Ņemot vērā Krievijas pieņemto lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir pastiprināt karadarbību Ukrainas teritorijā, un nepieciešamību novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, valdība nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 28. septembra līdz 26. decembrim robežšķērsošanas vietās un vairākos novados.

Ārkārtējā situācija no 28. septembra tiek izsludināta Alūksnes, Balvu un Ludzas novada teritorijās, kā arī ostās, lidostās, lidlaukos izveidotajās robežšķērsošanas vietās un uz dzelzceļiem. Ārkārtējā situācija uz Latvijas–Krievijas robežas būs spēkā trīs mēnešus. Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu no Baltkrievijas puses, Latvijas valdība jau pērn no 11. augusta Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Līdz šim tā vairākkārt pagarināta, un patlaban tā pagarināta līdz 10. novembrim.

Tāpat valdība otrdien nolēma slēgt Pededzes robežšķērsošanas vietu un uzdeva Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas–Krievijas robežas uzraudzību.

Robežsardzei uzdots veikt pastiprinātu ieceļojošo Krievijas pilsoņu robežpārbaudi.

Valdība arī nolēma Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sniegt palīdzību Valsts robežsardzei robežkontroles nodrošināšanā.

Ārkārtējā situācija noteikta līdz 26. decembrim.

Nodrošinās samaksu par darbu

Valdības lēmumā atrunāti darba samaksas nosacījumi robežas sargāšanā iesaistītajiem iekšlietu resora darbiniekiem, karavīriem un zemessargiem.

Robežsargiem, policistiem un Valsts drošības dienesta amatpersonām, kuras īsteno valdības lēmuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā laika. Tāpat viņiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

Viņiem arī noteiks piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50% apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes.

Par dienesta pienākumu izpildes laiku, piedaloties valdības rīkojuma īstenošanai nepieciešamajos pasākumos, karavīram papildus mēnešalgai izmaksās piemaksu līdz 50% apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas. Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju. Arī Nacionālo bruņoto spēku darbiniekiem var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.

Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensēs to darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, kurš ir zemessargs par laiku, kad viņš iesaistīts robežas sargāšanā. Minētās kompensācijas izmaksa neattiecas uz darba devēju, kas ir valsts budžeta finansēta institūcija.

Nacionālie bruņotie spēki darba devējam kompensē darba samaksu, ko tas izmaksājis darbiniekam, vai samaksu par darbinieka aizvietošanu atbilstoši faktiskajiem izdevumiem, bet ne vairāk kā 50 eiro apmērā par vienu darba dienu vai 6,25 eiro apmērā par vienu darba stundu, nepārsniedzot normālo darba laiku.

Izdevumus, kas saistīti ar ārkārtējās situācijas izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu finansēs no attiecīgajam mērķim institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju pamatota pieprasījuma – no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Situācija pašlaik mierīga, bet var mainīties

Pēc Krievijas 21. septembrī pieņemtā lēmuma par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir karadarbības Ukrainā pastiprināšana, ir novērojams, ka liels skaits Krievijas pilsoņu vēlas izceļot no Krievijas. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka strauji var mainīties situācija arī robežšķērsošanas vietās, kuras izveidotas uz Latvijas un Krievijas robežas, norādījusi Iekšlietu ministrija.

Tāpat, ievērojot Krievijas pilsoņiem noteiktos ieceļošanas Latvijā ierobežojumus, pastāv iespējamība, ka personas mēģinās šķērsot robežu nelikumīgi.

"Ņemot vērā Krievijas prezidenta paziņojumus gan par daļējo mobilizāciju, gan par to, ka tiks liegts iedzīvotājiem atbilstošās vecuma grupās legāli pamest valsti, līdz ar to tas varētu veicināt motivāciju šķērsot valsts robežu nelegāli. Tāpat mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka Somijas valdība izskata iespēju daļēji ierobežot [Krievijas iedzīvotāju] ieceļošanu Somijā. Tas mums liek rīkoties izlēmīgi un proaktīvi," uzsvēra iekšlietu ministrs Kristaps Eklons ("Attīstībai/Par!").

Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes otrdien izplatīto informāciju kopš 19. septembra ieceļošana Latvijā atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, bet valstī legāli ieceļoja 2475 Krievijas pilsoņi. Tikmēr no Latvijas izceļoja 2332 kaimiņvalsts pilsoņi.

Iebraukt Latvijā var tikai valdības rīkojumā noteiktās izņēmumu kategorijas. No 19. septembra ieceļošana atteikta 57 Krievijas pilsoņiem, tai skaitā pēdējā diennaktī – deviņiem.

Pamatā ieceļojušie ir Latvijas valstspiederīgo ģimenes locekļi, Eiropas Savienības/Eiropas Ekonomikas zonas valsts piederīgo ģimenes locekļi, transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, jūrnieki. 1310 personas ieceļojušas ar uzturēšanās atļaujām, tostarp 894 ir Latvijas uzturēšanās atļauju turētāji un 416 personas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu izsniegtajām atļaujām.

Kopš 19. septembra Krievijas pilsoņu plūsma uz Latvijas kaimiņvalstīm ir lielāka. Igaunijā ieceļojuši ap 11 000 Krievijas pilsoņu, bet šāda iespēja atteikta 22 personām, savukārt Lietuvā ieceļojuši 11 570, bet tas atteikts 166.

Līdz šim patvērumu pieprasījuši 16 Krievijas pilsoņi. Lielākā daļa kā motivāciju norādījuši Krievijas politikas neatbalstīšanu vai savu vajāšanu, bet divi spiesti lūgt patvērumu Krievijā izsludinātās mobilizācijas dēļ. Vienam Krievijas pilsonim izsniegta humānā vīza, jo Latvijā jāapmeklē bēres.

Pēdējais nelikumīgais Latvijas–Krievijas zaļās robežas šķērsošanas gadījums reģistrēts 24. augustā, un konkrētajā gadījumā Krievijas pilsonis pēc aizturēšanas pieprasījis patvērumu. Kopumā šogad aizturētas 30 personas par nelikumīgu robežas šķērsošanu.

Latvijas robežsargi arī novērojuši, ka Krievijas robežsargu spēki ir atvilkti dziļāk valsts iekšienē, proti, vietā, kur izbūvēta otra robežas līnija, lai viņi spētu reaģēt uz izejošo pārkāpēju pārtveršanu līdz valsts robežai. Uz šī līnijas ir ierīkotas tehniskās sistēmas un minētais, Latvijas robežsardzes ieskatā, ir saistīts ar mobilizējamo cilvēku aizplūšanas nepieļaušanu.

Iekšlietu ministrijā jau iepriekš norādīja, ka galvenie iemesli, kāpēc ārkārtējā situācija būtu nepieciešama, ir iespēja piesaistīt papildu resursus robežas aizsardzībai, ja vairāk cilvēku no Krievijas puses mēģinātu iekļūt Latvijā. Tāpat operatīvāk varētu organizēt šo cilvēku pārbaudes un reģistrāciju.

Politologs lēmumu vērtē pozitīvi

Ārkārtējās situācijas izsludināšanu pierobežā kā vēlamu un apsteidzošu lēmumu ar atbildīgo dienestu iespējām pierobežā rīkoties operatīvāk vērtē politologs Filips Rajevskis. Viņš šajā lēmumā nemeklē politisku, bet praktisku kontekstu. Pēc viņa teiktā, nevajadzētu sagaidīt situāciju, ka no Krievijas puses nelegāli mēģina iekļūt valstī un tikai tad lemt par kādu rīcību.

Politologs Filips Rajevskis
00:00 / 01:03
Lejuplādēt

Viņš pirms lēmuma pieņemšanas klāstīja: "Mēs redzam, ka tajos virzienos, kur no Krievijas var izbraukt, ir rindas uz robežām. Krievija lēnā garā ver ciet robežas, bet gribēšana izbraukt un negribēšana karot nekur nepazudīs.

Tad, kad pazudīs legālas iespējas tikt pāri robežai, tas spiedīs cilvēkus meklēt nelegālas iespējas tikt pāri robežai.

Līdz ar to būtu tikai saprātīgi ar apsteidzošu manevru pieņemt lēmumus un neatlikt iespēju rīkoties ātrāk. Lai neveidojas situācija, ka [pie robežas] sabraukuši daudzi un tikai tad sākam rīkoties atbilstoši šai statistikai, jo, patiesību sakot, mēs negribam nevienu no viņiem šeit. Tāpēc šāds lēmums būtu saprātīgs un laikus, lai var uzreiz rīkoties atbilstoši ārkārtējās situācijas likumam, kā tas notika pagājušajā ziemā [uz robežas ar Baltkrieviju], lai viņus atspiestu atpakaļ. Šādu lēmumu vajadzētu arī par rīcību pierobežā ar Baltkrieviju, jo tai ar Krieviju īsti nav robežas, tā ir "caurspīdīga"."

KONTEKSTS:

21. septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu. Tas vajadzīgs Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu. Pret mobilizāciju Krievijā izcēlās lieli protesti. Kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti