“Pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas Latvijā tika veikta, praktiski tika veidoti 110 novadu ģerboņi. Varētu uzdot jautājumu, kāpēc jāmaina ģerbonis. Principā heraldika norāda arī juridiskā statusa maiņu, un, ja pagasts ir kļuvis par novadu, tad tam ir jāatspoguļojas arī ģerbonī,” skaidro Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Valsts heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija.
Teritoriālo reformu rezultātā daži pagasti un novadi tikuši pie jauniem ģerboņiem, tikmēr citi ir papildināti ar jauniem elementiem.
“Gan pilsētu, gan novadu ģerboņu vairogi ir ar klasisko pusaploci, bet pagasta ģerbonim tā forma ir atšķirīga,” stāsta Umblija.
Piemēram, pārmaiņas piedzīvojis Apes ģerbonis. “Tādas izmaiņas heraldika pieļauj novadam, kas turpmāk nes arī pilsētas vārdu. Apes pilsētas ģerbonis papildināts vēl ar četriem astoņlapu ziediem, kas simbolizē četras apdzīvotās vietas novadā,” skaidro Heraldikas komisijas pārstāve.
Jaunu ģerboņu tapšanā tiek ņemts vērā arī iedzīvotāju viedoklis, tomēr ne vienmēr tas ir noteicošais. “Cilvēki var izvēlēties, cilvēki var par kaut ko balsot, bet gala rezultātā nāk kopā pašvaldības pārstāvji, mākslinieks, kas izstrādā konkrēto ģerboni un Heraldikas komisijas pārstāvji. Mums vienmēr ļoti svarīgi uzklausīt cilvēku viedokli, bet ne vienmēr visu to, ko cilvēki vēlas redzēt, var atspoguļot heraldiskās formās,” saka Umblija.
Tradicionāli ģerboņos redzama zila, zaļa, sarkana un melna krāsa, kā arī zelts un sudrabs. Ģerboņos redzamie simboli bieži vien nāk no vēstures, pat 13.un 14.gadsimta. Tomēr dažreiz cilvēki neprot nolasīt arī diezgan likumsagarīgus vēstījumus.
“Es jums varu parādīt vienu ģerboni, kas arī ir tapis pavisam jauns. Tas ir Usmas pagasts,” stāsta Umblija, rādot ģerboni ar zuti, “šeit var noķert zušus Usmas ezerā. Un ir tā saucamie runājošie ģerboņi, kur heraldiskā forma uzrunā – šeit burtiņš “U” tiek izveidots zuša formā.”
Latvijā visām pilsētām ir savi ģerboņi, un parasti jauni tām netiek piešķirti, taču Jelgava nupat kļuvusi par jauna ģerboņa īpašnieci. Tā gan ir unikāla situācija. “Jelgavas pilsēta saņems vēl vienu ģerboni. Tai jau ir vēsturisks ģerbonis, bet tā saņems tā saucamo lielo ģerboni, jo Jelgavas pilsēta grib iezīmēt savu vēsturisko sasaisti ar Kurzemes – Zemgales hercogisti,” skaidro Heraldikas komisijas pārstāve.
Kurš katrs gan pie lielā ģerboņa tikt nevar – ir nepieciešams būtisks vēsturiskais pamatojums. Tagad tādi ir tikai Rīgai un Jelgavai.
