Vēstules autori norāda, ka iestājas pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, kas pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos. "Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā," norādīts vēstulē.
Tās autori uzsver, ka vēsturē neeksistē "zelta laiki", kuros pastāvēja viens "pareizais" ģimenes modelis. "Tā ir vēsturiska fikcija. Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem," viņi raksta.
Dažādu konfesiju sociālajā teoloģijā tiekot uzsvērta solidaritāte ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā, vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā esot teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.
"Debatēs bieži tiek piesauktas "kristīgās vērtības", selektīvi izceļot dažus aspektus un noklusējot citus. Šis jēdziens, tāpat kā citi, vienmēr ir kontekstuāls, tāpēc nevienam nav tiesības runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrīdamu šī jēdziena definīciju.
Jāatceras, ka nav specifisku kristīgu vērtību. Mīlestība, taisnīgums, līdzcietība – tās ir vērtības, par kurām iestājas cilvēki ar dažādu pārliecību.
Šos principus iespējams īstenot dažādos modeļos. Bībele ir daudzbalsīgs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vēsturē ģimenes koncepts ir piedzīvojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju," norāda vēstules autori.
Pēc viņu teiktā, teologi reflektē par to, kā cilvēkmīlestības principus īstenot mūsdienu pasaulē. Tas neizbēgami nozīmē apzināties, ka nav iespējams burtiski pārnest uz mūsdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatīvu kristiešu to dara selektīvi, piemēram, pieļaujot laulību šķiršanu.
"21. gadsimtā redzam, ka cilvēcību un sociālo vienotību apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliģiskais fundamentālisms. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrības locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme kļūst par cilvēku atstumšanas rīku!" raksta aktīvisti.
Vēstuli parakstījuši:
Dace Balode, Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB)), LU Teoloģijas fakultātes docents
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons
Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))
Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita
Viesturs Kuļikovskis, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks
Ieva Salmane-Kuļikovska
Klāvs Bērziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests
Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore
Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste
Dr. Urzula Glīneke
Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācītājs
Baiba Anda Rubesa, SIA ''RFactor'' valdes locekle, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) padomes locekle
Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore
Guntis Bukalders
Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne
Raitis Jākobsons, mācītājs
Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators
Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis
Jānis Eduards Grīnbergs
Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants
Inga Jēruma, žurnāliste
Dr. Deniss Hanovs, kulturologs
Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja
Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs
Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliģiskās sabiedrības loceklis
Līga Puriņa-Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienības (LLSTA) attīstības vadītāja
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece
Inga Burova, arhitekte
Ieva Graufelde, prāveste emerita
Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne
Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas akadēmijas pedagoģe, māksliniece
Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā
Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs
Sandra Dzenīte-Cālīte, biedrības “Zvannieku mājas” vadītāja
Jānis Balodis, kapelāns.
KONTEKSTS:
Nacionālā apvienība iesniegusi Saeimā likumprojektu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību.
Nacionālās apvienības (NA) ieskatā valsts pamatlikumā nepieciešams skaidrāk definēt ģimenes jēdzienu pēc Satversmes tiesas 12. novembrī pasludinātā sprieduma, ka Darba likumā noteiktais par atvaļinājumu tikai bērna tēvam neatbilst Satversmei. Tāpat tiesā uzsvēra, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība. Tādēļ valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes.
Partija uzskata, ka “tas ir patvaļīgs ģimenes jēdziena skaidrojums, kas neatbilst ne likumdevēja gribai, kas izteikta Satversmes 110. panta esošajā redakcijā, ne Latvijas sabiedrības izpratnei par to, kas ir ģimene”.
