Šobrīd likums pieļauj par diasporai piederīgu atzīst jebkuru, kam ir saikne ar Latviju.
12. Saeima Diasporas likumu apstiprināja savā pēdējā sēdē 1. novembrī. Pēc strīdiem vairāku mēnešu garumā deputāti vienojās par plašu diasporas definīciju – tai var piederēt jebkurš, kam ir saikne ar Latviju.
Tagad, kad darbu uzsākusi jaunā Saeima, deputāti iecerējuši definīciju sašaurināt.
Priekšlikumu iesnieguši trīs Nacionālās apvienības (NA) deputāti, “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš un Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Mērķis ir par diasporai piederīgiem atzīt tikai Latvijas pilsoņus, latviešus, līvus, viņu augšupējos radiniekus un ģimenes locekļus, taču ne ar katru saikni ar Latviju.
“Jo saikne var būt emocionāla, saikne var būt juridiska, saikne var būt tiesiska, un tad mēs varam runāt, vai, pieņemsim, termiņuzturēšanās atļaujas saņēmējs ir mūsu diasporas pārstāvis, jo viņam ir juridiska saikne ar Latvijas valsti,” skaidroja NA deputāts Rihards Kols.
“Vai, pieņemsim, Itālijas pilsonis, kam patīk Latvijas opera dziļi sirdī - emocionālā saikne, vai viņš ir diasporas loceklis?” vaicāja Kols.
Jaunā definīcija diasporā neiekļautu arī, piemēram, ārzemēs dzīvojošos krievu tautības nepilsoņus.
12. Saeima ar dažu balsu pārsvaru šādu priekšlikumu noraidīja. ZZS pārstāvis Krauze uzskata – tagad parlaments ir kļuvis konservatīvāks.
“Šajā parlamentā, protams, ka ir savādāks politisko spēku līdzsvars, un mēs to ļoti labi redzējām balsojumā par ANO Migrācijas kompaktu. Es ceru, ka vairāk ir konservatīvi un nacionāli noskaņotu deputātu, kuri varētu pieņemt šaurāku definīciju,” sacīja Krauze.
Jaunā konservatīvā partija Diasporas likuma grozījumus gan vēl nav apspriedusi. Partijas līderis Jānis Bordāns arī šaubās, vai diasporai piederīgo loks jāsašaurina.
“Izslēgt šos cilvēkus varētu nozīmēt arī to, ka mēs paši atsakāmies no ieguvumiem Latvijai. Bet šis jautājums ir diskutējams,” sacīja Bordāns.
Līdzīgi domā arī “Jaunās Vienotības” deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, kurš 12. Saeimā bija atbildīgs par Diasporas likuma virzīšanu.
“Es esmu vienmēr uzskatījis – ja cilvēks patiešām grib būt daļa no Latvijas un uzskata sevi kā daļu no diasporas, mums nevajadzētu viņus tādā sīkumainā veidā izslēgt. Bet atkal, vai tas galu galā kaut ko mainīs? Tas efekts nebūs liels. Es nedomāju, ka tas kaut ko izmainīs, piemēram, starp diasporas organizācijām ārzemēs,” sacīja Kalniņš.
Lai gan Saeima Diasporas likumu jau ir pieņēmusi, tas stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. Tā kā deputāti neplāno jaunajiem grozījumiem rosināt steidzamību, vismaz gada sākumā diasporas definīcija nemainīsies.
