Panorāma

Kovida zāles mazāk iedarbīgas pret omikronu

Panorāma

NATO: Sarunas nenovedīs pie ātra risinājuma

Pilsētās domā, kā ierobežot spēļu zāles

Vairākās pašvaldībās plāno noteikt no azartspēlēm brīvas teritorijas

Ķekavas novada dome šonedēļ nolēma Satversmes tiesā apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumu apturēt azartspēļu aizliegumu Ķekavā. Satversmes tiesas spriedumu šajā lietā ar nepacietību gaida ne vien Ķekavā, bet arī vairākās citās pašvaldībās, kuras arī vēlas ierobežot spēļu zāles.

Karognesējs pašvaldību cīņā pret azartspēļu zālēm ir Ķekavas novads. Taču tās piemēram gatavas sekot arī citas pašvaldības. Nākamā rindā – Salaspils, kas arī vēlas ierobežot azartspēļu zāles savā teritorijā. Taču salaspilieši mācījušies no Ķekavas pieredzes un izvēlējušies viltīgāku taktiku.

Ķekava vēlas ar vienu lēmumu vienkārši aizliegt azartspēļu zāles visā novada teritorijā. VARAM šo ieceri apturēja, paskaidrojot, ka nepieciešams izvērtēt katras teritorijas piemērotību.

Šobrīd lieta nonākusi Satversmes tiesā. Tādēļ Salaspils rīkojas atbilstoši ministrijas iebildēm – lokālplānojumā nosakot atsevišķas teritorijas, kur azartspēļu zāles nākotnē nedrīkstēs atrasties.

Salaspils novada domes priekšsēdētājs (JV) Raimonds Čudars atklāja: "Šīs teritorijas ir saistītas ar blīvu apdzīvotību, ar nepilngadīgo daudzumu konkrētās vietās izglītības, kultūras iestāžu un dabas pieminekļu tuvumā. Tas faktiski nodefinēts kā teritorijas, kuras turpmāk būs brīvas no azartspēlēm."

Šobrīd Salaspilī ir četras spēļu zāles un tās visas atrodas tieši šajā, sarkanajā, teritorijā, kur azartspēles plānots aizliegt. Pašvaldība uzskata, aizvācot tās prom no centra, Salaspils kļūtu draudzīgāka ģimenēm.

Sabiedriskajā apspriešanā pašvaldības iniciatīvu vairums iedzīvotāju atbalstīja. Arī Panorāmas satiktie salaspilieši, nevēlas spēļu zāles sev kaimiņos. 

Līdzīgs noskaņojums arī Ādažos, kur pašvaldības aptaujā vairāk nekā 90% respondentu teica “nē” azartspēlēm savā novadā. Pašlaik Ādažos ir tikai viena spēļu zāle un tā, starp citu, atrodas ļoti īpašā vietā pie Tallinas šosejas – vēsturiskā un leģendārā ēkā, kurā astoņdesmito gadu beigās tika ierīkota pirmā picērija padomju Latvijā.

Ādažu novada dome labprātāk šajās telpās atkal redzētu kādu picēriju, kefejnīcu vai veikaliņu. Tādēļ tā jau bija iekļāvusi savā darba kārtībā lēmumu par azartspēļu aizliegumu visā novadā. Taču dažas stundas pirms šīs sēdes VARAM ministrs Plešs apturēja Ķekavas iniciatīvu.

Māris Sprindžuks, Ādažu novada domes pārstāvis, atminas: "Tajā dienā mēs samulsām – nu kā tā? Mēs atlikām šo lēmumu uz nākamo domes sēdi, lai izpētītu VARAM pozīciju un pamatojumu."

Šobrīd Ādaži ir dilemmas priekšā – iet Ķekavas ceļu ar pilnu aizliegumu vai Salaspils ceļu ar atsevišķu teritoriju izdalīšanu. Novada mērs uzskata – multicentriskām pašvaldībām izdalīt atļautās un neatļautās teritorijas būtu nelietderīga, birokrātiska ķēpāšanās.

"Tas, ko uzspiež likums, – es to sauktu par pilnīgu māžošanos, ka pašvaldībai jāizstrādā telpiskie plānojumi, kur jānosaka vietas, kurās nedrīkst, un vietas, kur drīkst. Līdzīgi kā tas bija ar prieka namiem – bezmaz jāparāda vieta – Lienes iela Rīgā vai pie vecās fabrikas Ogrē. Man liekas, ka tas ir balagāns, tā ir ņirgāšanās par cilvēkiem par demokrātiju!" saka Sprindžuks.

Notikumiem pašvaldībās seko arī azartspēļu nozare. Tās pārstāvji brīdina – vienkārši slēdzot spēļu zāles, sociālie riski pat pieaugs, jo spēlmaņi meklēs šīs izklaides nelegālās vietas. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas pārstāvis Arnis Vērzemnieks skaidro: "Pragmatiski skatoties, visi saprot, ka šāda izklaides nozare ir, viņa pastāv, viņa ir vajadzīga, viņa ir vajadzīga legāla, pat stingri uzraudzīta, bet ar loģisku, normālu regulējumu."

Pašvaldībām nav arī ekonomiska pamata saglabāt spēļu zāles. Aptuveni rēķinot, katra spēļu zāle pašvaldībai ienes ap 5000 eiro gadā un rada piecas darbavietas. Vietvaras saņem daļu no azartspēļu nodokļa, taču tā ir niecīga. Agrāk sadalījums bija 75% valstij un 25% pašvaldībām, bet pēc 2019. gada grozījumiem valsts patur 95% nodokļa, pašvaldībām atvēlot 5%. Un drīz pēc šiem grozījumiem pašvaldības arī sāka apkarot spēļu zāles.

KONTEKSTS:

Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko ("Izaugsme") jau iepriekš izteicās, ka Pleša lēmumu apturēt pašvaldības saistošos noteikumus par turpmāku azartspēļu organizēšanas aizliegumu jāapstrīd ST.

Ķekavas novada teritorijā ir tikai viena spēļu zāle, kas pandēmijas laikā ir slēgta. Taču pašvaldības ieskatā – arī ar vienu ir vairāk nekā pietiekami. Tādēļ septembra sākumā Ķekavas novada dome aizliedza veidot azartspēļu vietas savā teritorijā. Taču vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo pašvaldības aizliegumu apturēja.

Ministrija, izvērtējot pašvaldības noteikumus, secināja, ka pašvaldība pārkāpusi savas pilnvaras, nav izvērtējusi esošo situāciju, nav atspoguļojusi aizliegumu teritorijas plānošanas dokumentos un nav pēc būtības pamatojusi ierobežojumus.

Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt