Fizikas stundas padziļinātajā kursā vidusskolēniem Siguldas pilsētas vidusskolā notiek attālināti. Tās vada skolotājs no Liepājas, kurš fiziski atrodas aptuveni 300 kilometru attālumā. Ja šo modeli neizmēģinātu, nebūtu ar fiziku saistīto izvēļu grozu. Atrast pedagogus ir grūti.
"Mēs iepriekšējā gadā pat nevarējām piedāvāt fiziku pamatskolā un izmainījām izglītības programmas. Un šogad 9. klases, kurām 8. klasē nebija fizikas, tagad mācās dubultā fiziku. Tātad visu kursu," stāstīja Siguldas pilsētas vidusskolas direktore Ņina Balode.
Piesaistot skolotāju no Liepājas, sanācis, ka kursu "Fizika II" Siguldas novadā piedāvā puse no tās vidusskolām jeb divas no četrām.
"Es pārgāju uz šo novirzienu īstenībā šogad, lai varētu padziļināti mācīties fiziku. (..) Man ir ļoti viegli. No sākuma, kad es atnācu, es no klases biedriem sapratu, ka ir ļoti grūti. Tā vismaz teica, ka nevar saprast, ātri runā un tamlīdzīgi. Bet īstenībā priekš manis ir ļoti viegli," stāstīja Siguldas pilsētas vidusskolas skolniece Estere Feldmane.
Siguldas pilsētas vidusskolas fizikas skolotājs Arnolds Šablovskis norādīja: "Mans princips ir tāds – no vienkāršā uz sarežģīto. Vispirms jāapgūst pamati kārtīgi. Fizika jāmāca, cik var vienkārši, un pēc tam jāiet no vienkāršā uz sarežģīto."
Piemēram, šajā skolā vidusskolēniem, kuri izvēlējušies fiziku apgūt padziļinātā līmenī, 12. klasē ir pat veselas sešas fizikas mācību stundas nedēļā. Kamēr citām 12. klasēm fizika vispār nenotiek, jo to iepriekš viņi apguvuši pamata līmenī.
No 2025. gada kāds no eksāmeniem dabaszinības būs obligāts. Tieši tāpēc eksakto mācību priekšmetu pasniegšanai pašlaik pievērsta pastiprināta uzmanība. Bez fizikas eksāmena neiztikt optometrijas, elektronikas virziena, ar tehnoloģijām saistītajās profesijās. Izcilā variantā katru izvēli pašvaldība spētu piedāvāt vismaz vienā tās skolā.
"Pārsvarā skolas pieņēma šo lēmumu patstāvīgi, izejot no saviem resursiem, kas ir diezgan loģiski. Bet vienlaikus mēs saprotam, ka šajā gadījumā pašvaldības loma ir ļoti, ļoti nozīmīga, lai neizveidojas tāda situācija, ka pašvaldībās pilnīgi neviena skola nepiedāvā šādu kursu," skaidroja "Skola 2030" vecākais eksperts, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs.
Latvijā ir vien četras pašvaldības, kuras visās to skolās piedāvā mācīties fiziku padziļināti. Tiesa, vairumā no tām ir tikai viena skola. Vēl vairāk ir tādu novadu, kur specializēties fizikā nepiedāvā nemaz.
Ne uz vietas, ne attālināti, vai, piemēram, vedot bērnus uz citu pašvaldību, kā to dara Kuldīga, kuras skolēni fiziku reizi nedēļā padziļināti mācās Rīgā.
"Jautājums, kas ir patiešām satraucošs, ir par to, vai visiem jauniešiem Latvijā, kuri vēlas iegūt vispārējo vidējo izglītību, ir šāda iespēja? Un iegūt šo izglītību nevis tā – kas ir, tas ir, – bet iegūt izglītību tajā profilā, kas viņus interesē," sacīja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas ražošanas asociācijas pārstāve Mārīte Seile.
Seile, kas pārstāv eksakto nozari, uzsvēra, ka līdz šim jaunā satura ieviesēji un ministrijas amatpersonas pārlieku paļāvušās uz pašvaldību godaprātu dažādību nodrošināt. Kamēr skolas norāda, ka spēj piedāvāt tikai tik, cik ir skolotāju, un pedagogu sagatavošana esot valsts atbildība. Tas liek secināt, ka pašvaldības un valsts norāda viena uz otru.
"Manuprāt, ir ļoti svarīgi noturēt, ka noteikts kursu apjoms ir pieejams ģeogrāfiski bērnam draudzīgā attālumā. Es gribētu teikt, ka 50 kilometru attālumā noteikti ir pieejams šis kursu piedāvājums. Kvalitāte pilnīgi noteikti ir svarīgāka, nekā cīņa par katru skolēnu, piedāvājot ļoti plašu kursu skaitu," atzīmēja Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko.
Kopumā pašlaik sanāk, ka padziļināti fiziku var mācīties mazāk nekā pusē Latvijas skolu.
