ĪSUMĀ:
- Satversmes tiesas lēmumu gaida 17 pašvaldību sūdzības par novadu reformu.
- Ja kādu no prasībām apmierinās, atkal būs jāmaina novadu robežas.
- Tādā gadījumā šajos novados vēlēšanas, visticamāk, atliks.
- CVK: Šādā situācijā vēlēšanu atlikšana būtu loģiska.
- Pašvaldībās, kuru sūdzības neizskatīs līdz vēlēšanām, vēlēšanas notiks laikā.
- Ja ST spriedums mainīs to robežas pēc tam, būs jārīko jaunas vēlēšanas.
Savu kārtu Satversmes tiesā gaida vēl 17 pašvaldību sūdzības par administratīvo reformu. Spriežot pēc Satversmes tiesas kalendāra, līdz pašvaldību vēlēšanām varētu tikt izskatītas Inčukalna un Varakļānu sūdzības.
Inčukalns iebilst pret novada sadalīšanu starp Siguldu un Rīgu, savukārt Varakļāni pieprasa, lai tiktu pievienoti Madonai, nevis Rēzeknei.
Ja kāda no šīm prasībām tiks apmierināta un Latvijas karte kārtējo reizi būs jāpārzīmē, kas notiks ar vēlēšanām šajās teritorijās? Ministrs apgalvo – viņam risinājums ir jau padomā.
“Mēs esam analizējuši dažādus rīcības scenārijus, kādi varētu attīstīties pēc Satversmes tiesas sprieduma. Līdzīgi kā gadījumā ar Skulti esam gatavi dažādiem attīstības modeļiem, kuriem risinājumu piemērosim, kāds būs nepieciešams,” sacīja Plešs.
Pēc LTV rīcībā esošas informācijas, spriedums šajā lietā gaidāms maija beigās, kad līdz vēlēšanām būs atlikusi aptuveni nedēļa.
Tādēļ ticamākais scenārijs – teritorijās, kuru robežas Satversmes tiesas spriedums atkal mainīs, vēlēšanas tiks atliktas uz vēlāku laiku.
“Šis no vēlēšanu administratora viedokļa un no vēlētāju viedokļa būtu pareizākais risinājums, nevis tagad sarīkot formālas vēlēšanas, un pēc tam no jauna sadalīt vēlēšanu apgabalus, kuros jānotiek vēlreiz vēlēšanām,” norādīja Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Pašvaldībās, kuru sūdzības vēl nebūs izskatītas līdz 6. jūnijam, vēlēšanas, visticamāk, notiks paredzētajā laikā. Ja Satversmes tiesas sprieduma rezultātā administratīvā teritorija tur mainīsies, tad reizē ar šīm izmaiņām Saeima noteiks jaunu vēlēšanas datumu.
KONTEKSTS:
Saeima pērn 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.
Vairākas pašvaldības vērsās Satversmes tiesā, kur ierosinātas vairāk nekā 10 lietas saistībā ar novadu reformu.
ST spriedums pirmajā lietā par sūdzībām saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu atzina, ka Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada, pievienojot to Saulkrastu novadam, neatbilst Satversmei. Vienlaikus ST nosprieda, ka Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ir atzīstama par atbilstošu Satversmei.
