Tas ir viens no medicīniskās ārkārtas situācijas pasākumiem, lai lielajās slimnīcās atbrīvotu vietas akūtākiem pacientiem. Vienlaikus arī slimnīcas, kurās šobrīd stacionē Covid-19 pacientus, turpina pēc iespējas pielāgot gultasvietas aizvien augošajam Covid-19 pacientu skaitam.
"Mēs varam likt otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas operatīvi pārņemt pacientus no reģionālajām slimnīcām un klīniskajām universitātes slimnīcām. Padziļināti izdiskutējām šo lēmumu ar reģionālajām slimnīcām un vienojāmies šajā laikā veidot īpašas sadarbības teritorijas, kur nozīmēti koordinatori, lai šajās teritorijās varētu operatīvi iegūt informāciju, kur ir vai nav ierobežojumi iegūt pakalpojumu. Pašlaik šie dati ieplūst Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, kam katru rītu ir šī informācija," skaidro Veselības ministrijas valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
