"Bumbu triecieniem un signālraķešu svilpieniem līdzīgi trokšņi var izraisīt Ukrainas cilvēku retraumatizāciju. Tādējādi salūta un uguņošanas skaņas var atgriezt cilvēkus atpakaļ situācijā, no kuras viņi ir nesen izbēguši," skaidroja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Gunta Vīksne.
Jākobsone atzīmēja, ka Latvija un tās iedzīvotāji ir izrādījuši gatavību ar atvērtu sirdi uzņemt Ukrainas iedzīvotājus, kuri bēg no kara. Nodrošinām mājokli, apģērbu, izglītību un cita veida palīdzību visā Latvijā.
"Šis būtu vēl viens solis, lai ļautu cilvēkiem labāk justies mūsu valstī, neiztrūkstoties no trokšņiem un nepiedzīvojot sāpīgas atmiņas," norādīja Jākobsone, vienlaikus izsakot pateicību katram, kurš ikdienā turpina sniegt palīdzību.
Aicinājumam pievienojušās šādas NVO: kustība "Gribu palīdzēt bēgļiem"; biedrība "Patvērums "Drošā māja""; Ukrainas atbalsta biedrība; Latvijas Ukraiņu kongress; Latvijas Jaunatnes padome; Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija; nodibinājums "Tautas palīdzības fonds"; Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija, brīvprātīgo kustība "Viegli palīdzēt"; biedrība "Labdarības lapa"; Centrs "Marta"; Latvijas Lauku forums; Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "Sustento"; nodibinājums "Make Room Europe"; biedrība "Tavi draugi".
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu. Latvijā reģistrēti vairāk nekā 24 700 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no kuriem 13 000 ir Rīgā.
