Eiropas Savienības līmenī līdzīgu vēstījumu paudušas 47 sadarbības tīkli, kas pārstāv vairāk nekā 800 uzņēmumus un 330 sabiedriskās organizācijas. To vidū ir tādas organizācijas kā “Climate action network Europe”, “EU Chapter of the club of Rome”, “Oxfam EU”, European council for an energy efficient economy”, “Ecolise” un citas.
Vēstulei Baltijas valstu premjeriem pievienojušās tādas Latvijas organizācijas kā “Zaļā brīvība”, ''Pasaules dabas fonds”, Rīgas Tehniskā Universitāte / “EIT Climate KIC”, Latvijas siltumuzņēmumu asociācija, “Latvian Architects Declare”, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.
Plaši pārstāvēta esot arī Lietuva un Igaunija – vēstulei pievienojušās vairākas organizācijas no sociālās, inovāciju, vides aizsardzības, enerģētikas un tehnoloģiju jomām.
Organizācijas atklātajā vēstulē premjeriem uzsver, ka risks gadsimta beigās pieredzēt temperatūras paaugstināšanos par 3,2 grādiem ir ārkārtīgi augsts. Tas savukārt nozīmē biežākus meža ugunsgrēkus, aizvien lielākus sausuma periodus un plūdus, kā arī ekstrēmākus laika apstākļus. Organizācijas brīdina, ka “arvien nepietiekamā, pārāk vēlā rīcība klimata jomā vai tās trūkums ES izraisīs labklājības samazināšanos par 175 miljardiem eiro gadā, un tam būs ārkārtīgi spēcīgas sekas nākamajās paaudzēs”.
“Vēlamies arī uzsvērt, ka rīcības, kas vērstas uz klimata politikas mērķu sasniegšanu, nedrīkst būt pretrunā ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas mērķiem un īstenošanas pasākumiem,” paziņojumā medijiem norādīja ''Pasaules dabas fonda'' vadītājs Jānis Rozītis.
Tāpat “Zaļā brīvība” paziņojumā medijiem norādīts uz pētījumiem, ka SEG emisiju samazinājums par 65% līdz 2030. gadam ne tikai novērstu vides un klimata kaitējumus, bet arī palīdzētu ES ietaupīt vairāk nekā 10 triljonu eiro. Palielināts, pietiekami ambiciozs un zinātnē balstīts klimata mērķis esot svarīgs, plānojot un veidojot taisnīgai un ilgtspējīgai pārejai nepieciešamos ieguldījumus gaidāmajā daudzgadu ES budžetā un ES atveseļošanas fondos.
“Lai to panāktu, ir vajadzīga rūpīga stratēģiskā plānošana, kas pievēršas arī plašāku pārejas izaicinājumu risināšanai. Enerģijas infrastruktūra jāveido tā, lai minimizētu materiālu patēriņu un veicinātu augstākus atkārtotas izmantošanas un pārstrādāšanas procentus atjaunojamo energoresursu enerģijas un tās uzglabāšanas tehnoloģijās, turklāt centieniem novērst neilgtspējīgu izrakteņu ieguvi ir jāsamazina negatīvā ietekme uz mūsu vidi. Pētījumi rāda, ka ieguldījumi enerģētikas pārejas tehnoloģijās uz katru iztērēto miljonu dolāru rada gandrīz trīs reižu vairāk darbavietu nekā fosilie enerģijas avoti,” vēstulē raksta organizācijas.
Vēstules autori uzskata, ka Baltijas reģions var būt pozitīvu pārmaiņu vadītājs un gūt labumu no aktīvākas ES darbības klimata jomā.
Ambicioza klimata politika un rīcība var iedarboties kā katalizators, veicinot lielāku sadarbību un apmaiņu reģionā. Kā šādas rīcības piemēru organizācijas min nesen izsludināto projekta otro fāzi, lai līdz 2025. gadam sinhronizētu Baltijas valstu elektrotīklu ar kontinentālo Eiropu.
“Mēs rēķināmies ar to, ka jūs nodrošināsiet mūsu planētas un Baltijas reģiona pilsoņu aizsardzību,” pauž organizāciju pārstāvji, aicinot premjerus strādāt tā, lai publiskā sektora ieguldījumi palīdzētu veidot drošāku, visu sabiedrību iekļaujošu un vidi saudzējošu nākotni.
