Vairāki desmiti Latvijas audžuģimeņu devās uz pieņemšanu pie Valsts prezidenta un prezidenta kundzes. Rīgas pils zālē aptuveni pusi no sēdvietām aizņēma bērni. Pasākuma dalībnieki atzīst, ka šo dienu ļoti gaidījuši.
"Pilnīgi kā apmulsusi jūtos. Ir ļoti svinīgas sajūtas. Mēs jau tikko atcerējāmies, ka mēs bijām ļoti sen šeit. Tad mūsējie bija tādi četrgadnieki. Šī meitene jau ir trīspadsmitgadīga. Tā kā mums arī ir, ko atcerēties. Mēs bijām arī pie prezidenta [Valda] Zatlera," stāstīja SOS audžumamma Aiga no Valmieras.
Citas ģimenes atzina, ka sabiedrības attieksme pret "sistēmas bērniem" kļuvusi labvēlīgāka.
"Man lielu prieku sagādā tas, ka mēs varam visi satikties un arī kaut kādā ziņā tas ir pieturas punkts, lai mēs varētu viens otram apstiprināt, ka tas, ko mēs kopā darām bērnu labā un Latvijas nākotnes labā, tam ir nozīme," atzīmēja "Sistēmas bērnu" ziņotāja, psihoterapeite Adrija Likova.
Savā uzrunā Valsts prezidents teica, ka novembrī svinam valsts svētkus un šis ir īstais laiks, lai padomātu par to, kādu vēlamies redzēt Latviju nākotnē. Paldies tiem vecākiem, kas atver durvis "sistēmas bērniem" teica arī Vējoņa kundze.
"Katram bērnam mammu un tēti. Tam būtu jābūt tik pašsaprotami. Nu vismaz mammu vai vismaz tēti. Vairāk vai mazāk nemaz nevar būt. Kā gan citādāk var bērns izaugt, kā tikai ģimenē?" sacīja Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone.
Labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība") savukārt uzsvēra, ka pavisam nesen panāktas nozīmīgas izmaiņas likumdošanā, liedzot uz ārzemēm adoptēt bērnus, kas aug ģimeniskā vidē, toskait audžuģimenēs.
Nedaudz vēlākā pēcpusdienā vēl viens pasākums daudz neformālākā gaisotnē notika Kapseļu ielas bērnunama dārzā. Šoreiz patriotiskās noskaņās par godu šomēnes gaidāmajai valsts simtgadei.
Kopumā valsts sociālās aprūpes centra "Rīga" filiālē šogad notikuši septiņi atvērtie pasākumi.
Četri filiāles bērni tieši šādā veidā atraduši sev ģimenes. Pusotru mēnesi pie Ingas dzīvo arī kāds puika ar īpašām vajadzībām. Ģimene bērnu vēlas adoptēt.
"Es nezinu, vai var saprast, kad cilvēks ir gatavs. Man arī visu laiku likās, ka ir jānotiek kādam mirklim, lai es teiktu, tagad es esmu gatava. Mums vispār no lēmuma, ka mēs gribam adoptēt bērniņu, pagāja vismaz pusgads šī iemesla dēļ, ka es gaidīju šo mistisko brīdi," atzina adoptētāja.
Šis ir vecākais bērnu aprūpes centrs Latvijā, ko 1922.gadā atklāja pirmais Valsts prezidents Jānis Čakste. Līdz tā simtgadei vēl četri gadi. Centra direktore Ilze Dzene teic, ka nepadosies, līdz bērnunamā vairs nebūs neviena audzēkņa.
"Valsts simtgades lielākā dāvana būtu tā, ka katrs šis bērns būtu mājās. Simtgadē es novēlu to, lai mēs, ieejot simtgadē un uzsākot šo simtgadi, lai mēs vēl mērķtiecīgāk strādātu ar šiem jautājumiem, lai bērni nebūtu aprūpes centros, lai bērni nebūtu krīzes centros," vēlēja Dzene.
Pēc viņas vārdiem, jebkurš var kļūt vienā brīdī par ģimeni un iepriekš organizētie pasākumi to pierāda. Par to liecina arī arvien pieaugošs šādu pasākumu dalībnieku skaits.
