Ministrijā uzsver, ka to liek darīt demogrāfiskā situācija. Visas Valsts ģimnāzijas tas gan varētu neglābt no statusa un no tā izrietošo priekšrocību zaudēšanas.
Elitārais statuss dod savu labumu
Latvijā šobrīd ir 26 Valsts ģimnāzijas. Pēdējās elitārajam pulkam 2011. gadā pievienojās Bauskas Valsts ģimnāzija un Rīgas Valsts 2. ģimnāzija. Statuss dod vairākus labumus skolām. Pedagogi iegūst līdz 10% lielu algas pielikumu, valsts piešķir arī vairāk naudas metodiskajam darbam, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondos Valsts ģimnāzijām ir paredzēts īpašs finansējums.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas direktora vietniece Vita Krieviņa stāsta, ka Valsts ģimnāzijas statuss dod arī īpašu motivāciju strādāt.
„Tas būtiskais moments ir, ka Ministru kabineta noteikumi par Valsts ģimnāzijas statusu nosaka, ka centralizētajos eksāmenos Valsts ģimnāzijām ir jābūt rezultātiem vismaz 10% virs valsts vidējā. Un caur to mēs varam motivēt gan skolēnus, gan skolotājus, lai viņi mācās paši, lai iegūst jaunās prasmes, apgūst jaunas metodes, apgūst jaunas pieejas pasniegšanā, lai mēs sasniegtu un arī pārsniegtu šo zināšanu līmeni,” stāsta Krieviņa.
IZM atzīst – dažus neglābs ari izmaiņas kritērijos
Papildus eksāmenu rezultātiem, lai skola iegūtu Valsts ģimnāzijas statusu, līdz šim republikas pilsētu skolām bija vajadzīgi vismaz 250 vidusskolēni, bet citām skolām – vismaz 150. Vairākas skolas šos kritērijus jau gadiem nespēj izpildīt.
Tādēļ ministrija nolēmusi tos samazināt. Republikas pilsētās ārpus Rīgas būs vajadzīgi 180 skolēni, bet novados - 120, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta pārstāve Ineta Īvāne.
„Mēs esam pazeminājuši šīs prasības, tādēļ, ka pašreizējā demogrāfiskā situācija, un tā bedre, kurā ir vidējās izglītības posms, rāda, ka liela daļa no esošajām Valsts ģimnāzijām šo kritēriju par skolēnu skaitu sasniegt nevar, un tas ir objektīvi nesasniedzams kritērijs, ārējo apstākļu radīts,” skaidro Īvāne.
Jaunie kritēriji ļaus statusu saglabāt Daugavpils, Talsu, Krāslavas un Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijām.
Īvāne gan atzīst, ir arī tādas Valsts ģimnāzijas, kurām arī pēc skolēnu skaita sliekšņa samazinājuma draud statusa zaudēšana, tomēr pašlaik ministrija tās atklāt nevēlas.
„Mēs esam visām pašvaldībām, kurās ir Valsts ģimnāzijas, nosūtījuši apkopojošu informatīvu ministrijas vēstuli, tai skaitā tām Valsts ģimnāzijām, kuras ir potenciālās statusa zaudētājas, un tajā brīdī, kad mēs saņemsim visu pašvaldību informāciju, kā viņi redz tīkla sakārtošanu, tai skaitā par Valsts ģimnāzijas statusu, tad mēs varam runāt par to, kuras būs tās potenciālās, kuras ir kandidātes uz Valsts ģimnāzijas statusa zaudēšanu,” saka Īvāne.
Kopumā Valsts ģimnāzijās pēdējos gados skolēnu skaits ir nokrities par desmitdaļu, visstraujāk skaits sarūk ārpus Rīgas. Šobrīd vismazāk skolēnu ir Viļakas Valsts ģimnāzijā. Tajā mācās tikai puse no vajadzīgajiem 120 vidusskolēniem.
Rēzeknes Valsts ģimnāzijai statusa saglabāšanai līdz šim bija vajadzīgi 250 vidusskolēni, taču tik daudz skolēnu pēdējo reizi ir bijis pirms pieciem gadiem. Arī jaunos kritērijus skola pavilkt nevar. Šobrīd Rēzeknē plānots reorganizēt vidusskolas, lai Rēzeknes Valsts ģimnāzija statusu nezaudētu.
Līdzīga situācija ir Gulbenes Valsts ģimnāzijā. Arī tur varētu reorganizēt skolas. Jebkurā gadījumā, skolas direktore Lidija Ķeķere cer, ka Valsts ģimnāzijas statusu izdosies saglabāt.
„Mēs ļoti ceram, ka vairāk uzmanības pievērsīs mācību sasniegumu rezultātiem, kas mums ir samērā augsti, un varbūt, ņemot vērā to, kāda ir šī demogrāfiskā situācija, un arī kas notiek ar Latvijas cilvēkiem, kuri atstāj Latviju, mēs ļoti ceram, ka mums šo nosaukumu neatņems,” saka Ķeķere.
Citiem noteikumu maiņa nāks par labu
Tikmēr citām skolām kritēriju samazināšana ir pavērusi durvis uz Valsts ģimnāzijas statusu. Piemēram, Ventspils 1. ģimnāzija plāno statusam pieteikties jau šogad. Visiem kritērijiem atbilst arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzija, tomēr par Valsts ģimnāzijas statusu skolā vēl nedomā. Arī Tukuma ģimnāzijai tagad skolēnu pietiek, taču pagājušā gada centralizēto eksāmenu rezultāti par 0,4% iepaliek no vajadzīgā 10% pārsvara pār vidējo rezultātu valstī.
Savukārt Jelgavas Spīdolas ģimnāzijai traucē vienīgi jaunie programmu kritēriji. Ģimnāzijā ir profesionālā programma komerczinībās, taču Valsts ģimnāzijas statusam vajadzīgs, lai programma būtu licencēta kā matemātikas vai dabas zinātņu programma, stāsta Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse.
„Mūs ierobežo tas, ka mums nav licence šāda. Tas ir, manuprāt, birokrātisms. Lai citu uzstādījumu uzliek - panākumus, atzīmes, cik stundas māca šajos priekšmetos vai vēl kaut ko citu. Jo mums tajā programmā ir padziļinājums gan matemātikā, gan fizikā, un bērniem ir obligāti jāizstrādā pētnieciskais darbs dabas zinātņu sekcijā. Nu, kur vēl… Pašlaik tas mūs ļoti, ļoti ierobežotu, bet mēs gribam Valsts ģimnāzijas statusu,” saka Vilkārse.
Ministrijā tikmēr uzsver, ka tās mērķis ir stiprināt eksaktos priekšmetus, tādēļ kritērijs par matemātikas vai dabas zinātņu programmu Valsts ģimnāzijās paliks.
