Viņa atklāja, ka šogad VID Finanšu policija sāka divus kriminālprocesus par “aplokšņu algām” – viens gadījums ir būvniecības nozarē, cits – apsardzes pakalpojumu jomā.
Cīrule pauda cerību, ka VID varēs kvalitatīvi izmeklēt šos procesus un vainīgie saņems sodus.
Saeimas «Vienotības» frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns raidījumā gan pauda, ka cīņā ar “aplokšņu algām” rezultātus nevar panākt tikai ar sodīšanu, jābūt arī iedzīvotāju un uzņēmēju motivācijai maksāt nodokļus.
Tam piekrita arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, norādot, ka pēdējā laikā “mēs esam kļuvuši par policejisku valsti” un uzskatām, ka visu var atrisināt, tikai sodot, kriminalizējot un atrodot vainīgos. Bet, ja atrast “aplokšņu algu” maksātājus būtu tik vienkārši, to varētu izdarīt VID, uzrēķinot sodus, nevis ierosinot kriminālprocesus, pauda Fromane.
Viņa uzsvēra, ka ir jāmaina cilvēku domāšana, lai viņi būtu motivēti maksāt nodokļus, un jāveido uzņēmējdarbības vide, kurā komersanti var samaksāt šos nodokļus. Tāpat arī jāsaprot cēloņi, kāpēc cilvēki neredz jēgu maksāt nodokļus, bet labāk grib saņemt 100 – 200 eiro šobrīd, sacīja būvnieku pārstāve.
Fromane arī pauda pārliecību, ka, nosakot kriminālatbildību un sodus, bet nesodot nevienu, panākts vēl sliktāks efekts – cilvēki saprot, ka valsts tāpat nespēj ar to tikt galā.
Jau ziņots, ka darba devējam par "aplokšņu algu" maksāšanu saviem darbiniekiem kopš 2016.gada pavasara paredzēta kriminālatbildība, par šo pārkāpumu varēs piemērot arī cietumsodu. Kriminālatbildība paredzēta, ja "aplokšņu algas" izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas.
