Sākotnēji šīs iniciatīvas autori, par vidi un zaļo domāšanu iestājoties, radīja vietu, kur lietām, kas pašam vairs neder, var atrast jaunu saimnieku. Te iespējams gan atdot drēbes, no kurām izauguši pašu bērni, gan elektroniku un sadzīves priekšmetus. Taču redzot, ka mācīšanās attālināti nevedas tik viegli, platformas uzturētāji radīja iespēju pateikt palīdzības lūgumu tieši tam, lai nodrošinātu mācības attālināti. Izrādās, ka grūtības pildīt uzdevumus elektroniski ir gan Rīgā, gan laukos. Jau ienākuši vairāki simti lūgumi pēc datoriem un skārienjūtīgajiem telefoniem.
"Tās situācijas ir ļoti dažādas, piemēram, sešu bērnu māmiņa, trīs bērni skolēni, viens telefons," atzīst “Giveazy” projekta vadītājs Ritvars Podziņš.
Šī platforma vienkārši ir vieta, kur satikties tiem, kam datoru vajag, un tiem, kam vairs nevajag. "Jo lielāka pilsēta, jo vairāk pieprasījumu, ir lauku reģioni, man zvanīja no Viļakas laukiem, jo mammai nav pat telefona," saka Podziņš.
Jau vairāki uzņēmumi ir atsaukušies un sev vairs nevajadzīgus datorus vai monitorus nogādājuši skolēniem.
