Dalībnieki uzstādījuši nelielu skatuvi, sarūpējuši arī skaļruņus.
Sanākušie tur rokās plakātus ar uzrakstiem: "Rokas nost no mūsu mājām", "Atcelt NĪN vienīgajam īpašumam" kā arī "Nekavējoties pārtraukt mūsu māju konfiscēšanu".
Sanākušie skandēja saukļus - "Atcelt!", "Rokas nost no mūsu mājām!" un citus.
Sapulcē tiek teiktas dažādas uzrunas. Piemēram, atklājot sapulci, iniciatīvas līdzautors Estris Hiršsons uzsvēra, ka cilvēki sapulcējušies, lai aicinātu pašvaldības, Saeimu un Ministru kabinetu atcelt NĪN vienīgajam mājoklim. Viņš pauda cerību, ka šī vēlme tiks sadzirdēta.
Līdzīgus viedokļus pauda arī citi sanākušie. "Es nedomāju, ka ir normāla situācija, ka ir jāmaksā vairāk tūkstoši gadā par savu māju, kas jau ir iegādāta vai atjaunota," sacīja piketa dalībnieks Jānis. "Arī maniem vecvevākiem ir problēmas, jo pensija nav liela, un nodoklis ceļas," piebilst Kaspars.
"Es dzīvoju Mežaparkā. Esmu pašnodarbinātā, un tas nevienu neinteresē, kā es varu nomaksāt nodokli," saka vēl viena piketētāja Signe. "Mežaparks tiek uzskatīts par ekskluzīvu dzīvojamo rajonu (..) Man māja ir veca un neliela, man nav nekāda ekskluzīvā [māja]. Man ir diezgan liels zemes gabals un man šobrīd ir 2000 eiro gada maksa (..) Es nekad neapmeklēju šādus mītiņus, bet šoreiz es ar savu atnākšanu nobalsoju par to, ka mums ir jāiestājas pret nepareiziem lēmumiem," viņa piezīmē.
Kā vēstīts, lai gan portālā "Manabalss.lv" 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu "Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam", politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās to nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav atrisinājuši īpašumu konfiscējošo nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu, uzsvēra iniciatīvas pārstāvji.
Līdz šim amatpersonu paustie viedokļi gan liek domāt, ka protestētāju prasība diez vai tiks izpildīta. To neatbalsta ne Lielu pilsētu asociācija, ne ministrijas, un arī par citiem risinājumiem pagaidām nav izdevies vienoties. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) gan minējusi, ka atbalsta Tieslietu ministrijas ierosinājumu līdz 2020. gadam iesaldēt kadastrālās vērtības un no nākamā gada noteikt, ka nekustamā īpašuma nodokļa kāpums nedrīkst pārsniegt 10%. Bet, pat, ja tas tiks pieņemts, skaidrs, ka situācija no tā neuzlabosies, vienīgi būs iegūti pāris gadi laika, kad tā arī nepasliktināsies, un to laikā tad varēs meklēt risinājumus.
Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) piedāvājis atbrīvot no NĪN īpašumus ar kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Nodoklis tiktu veidots no trim komponentēm:
- 50 centi par katru dzīvojamās telpas kvadrātmetru,
- pieci centi par katru zemes kvadrātmetru,
- 0,1% no īpašuma kadastra vērtības.
Pašlaik nodoklis zemei noteikts 1,5% apmērā no kadastrālas vērtības, savukārt dzīvojamām mājām tas ir 0,2% (ja vērtība nepārsniedz 56 915 eiro), 0,4% ( ja vērtība ir no 56 915 līdz 106 715 eiro) un 0,6% ( ja vērtība pārsniedz 106 715 eiro).
Valsts un pašvaldību pārstāvji vaino viens otru par to, kurš vainīgs pie straujā nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma, kura dēļ daudzviet iedzīvotāji nespēj nodokli samaksāt. Lielākais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums skāris Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bet to prakse nodokļa atlaides piemērošanā ir visai atšķirīga.
