Gājiens sākās pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), kur protesta dalībnieki uzstāja uz mazākumtautības izglītības saglabāšanu. Tāpat kā oktobrī notikušajā protesta akcijā arī šoreiz protesta dalībniekiem līdzi ir plakāti, kas pauž neapmierinātību ar ieceri pāriet uz valsts valodu izglītībā.
Uzrunājot atnākušos, protesta organizatori pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija par šādu ieceri nav diskutējusi ar partneriem un ieinteresētajām pusēm.
Līdzīgi kā pagājušajā protestā, arī šoreiz uz akciju sanākuši daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr viņu vidū ir vairāk vidēja vecuma cilvēku. Skolas vecuma jauniešu īpatsvars protestētāju vidū aizvien ir niecīgs.
Protestētāji caur Bastejkalnu devās uz Raiņa bulvāri, bet pēc tam pa Brīvības bulvāri sasniedza Ministru kabinetu, kur turpināja piketēt.
Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs pauda aplēses, ka akcijā piedalās ap 5000 cilvēku. Pēc viņa teiktā, šāds rezultāts sasniegts, pateicoties sociālajiem tīkliem, jo informācija beidzot sākusi izplatīties. Viņš uzsvēra, ka protesta organizatoriem ir grūti izplatīt informāciju, tāpēc pamatā tiek likti lietā sociālie tīkli. Mitrofanovs uzskata, ka, ja IZM un valdība neatteiksies no ieceres par vienotu mācību valodu, tad nākamreiz protestēt izies vēl vairāk cilvēku.
Kā novēroja LETA, ap plkst.17 protestētāji bija aizņēmuši visu Brīvības bulvāra daļu iepretim Ministru kabineta ēkai. Kā solīts, klātesošie līdzi paņēmuši lukturīšus.
Kā ziņots, 6.oktobrī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (''Vienotība'') paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Īsi pirms tam nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Vēlāk VL-TB/LNNK vienojās kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt likuma grozījumus par pāreju uz izglītību latviešu valodā.
