De Facto

De Facto

De Facto

De Facto

Pašvaldībām kredītus vairs nedod

Vairāk nekā 100 pašvaldību projektiem kredīti ies secen  

Sasniegto aizņemšanās griestu dēļ vairāk nekā 100 projekti dažādās pašvaldībās, visticamāk, paliks bez naudas. Projekti nav atzīti par sliktiem, taču valdība nolēmusi primāri kreditēt Eiropas Savienības (ES) fondu projektus, vēsta LTV raidījums “De facto”. 

ES līdzfinansējums, piemēram, nav pieejams bērnudārzu celtniecībai. Latvijā ir vairāk nekā 10 pašvaldības, kurās vismaz 100 bērni gaida rindā uz dārziņu. Šīm pašvaldībām Valsts kases aizdevumu neredzēt. 

Uz bērnudārza paplašināšanu gaida Burtnieku novadā. Bērnudārzs “Burtiņš” atrodas Valmieras pievārtē. Daudziem apkārtējo māju iedzīvotājiem darbs ir pilsētā, bet bērniem brīvu vietu pašvaldības dārziņā nav, un tās grūti atrast arī Valmierā.

Novadam piebūves projekts jau ir gatavs. Projektu pašvaldība izstrādāja pērn par gandrīz 40 tūkstošiem eiro. Kredītu projektēšanai piešķīra Valsts kase. Tomēr būvniecībai, kas izmaksātu apmēram 2 miljonus eiro, novadam līdzekļu, visticamāk, nebūs. 

“Nav neviena argumenta, lai šo pasākumu noraktu,”

saka Burtnieku novada domes priekšsēdētājs Edvīns Straume un skaidro, ka apkārtnē iedzīvotāju skaits pieaug un pašvaldība nav pārsniegusi savus aizņemšanās griestus.  

Naudas Valsts kasē it kā pietiktu. Bez tam pašlaik ir vēsturiski zemākās procentu likmes – īstermiņa aizdevumiem likme ir pat nulle procentu. Taču visām pašvaldībām kopā katru gadu tiek noteikti aizņemšanās limiti, jo pašvaldību kredīti ietekmē valsts budžetu. Kopējais pašvaldību aizņēmumu limits šogad ir palielināts līdz 250 miljoniem eiro. Taču ar to vienalga nepietiek. 

Kāds teiks, ka tā ir apstākļu sakritība, bet lielu daļu problēmu varētu novelt uz plānotāju pleciem. Pirmkārt, radies sastrēgums ES fondu apguvē, jo periods tuvojas noslēgumam. Pašvaldības pārmet, ka Latvija pārāk lēni gatavoja fondu apguves dokumentus, tādēļ process nebija vienmērīgs. Otrkārt, pērn palaida vaļīgāk ierobežojumus pašvaldību iespējām aizņemties. Tas pamudināja pieteikt vairāk projektu. Treškārt, novadu apvienošanas priekšvakarā, pašvaldības steidzas īstenot sev svarīgus projektus, lai tos nepazaudētu. Ceturtkārt, pašvaldības viltīgi papildinājušas ES projektus ar pašu aizņemtiem līdzekļiem, kas arī apēd noteikto limitu.
 
Finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") arī pārmet pašvaldībām, ka pērn tās Valsts kasē paņēma kredītos 60 miljonus eiro, bet darbus neiesāka. Šī nauda pārnesta uz šo gadu un atņem šim gadam paredzēto kvotu. Pašvaldības skaidro, ka lielākoties kavēkļi bijuši objektīvi, piemēram, iepirkumu pārsūdzēšana. 

“Ja mēs visi valstī būtu bijuši šajā plānošanas periodā saprātīgāki, tad nebūtu šī situācija izveidojusies,” uzskata Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Projektu sastrēguma dēļ arī radies sadārdzinājums, jo tirgū vienlaicīgi nonākuši daudzi būvniecības objekti.  

Finanšu ministrija tagad izveidojusi divas rindas – projekti bez ES piešprices, kuriem naudu, visticamāk, nedos, un fondu projekti, kuriem naudu meklēs un piešķirs vispirms.

Papildus atrastie 11 miljoni eiro šonedēļ jau tika novirzīti ES līdzfinansētajiem projektiem. 

“Vajadzības ir lielākas, bet ir vēl viens avots – tie ir pabeigtie projekti. Tātad pašvaldības pabeidz projektus, saņem naudu no Eiropas un tām ir jāatskaita nauda atpakaļ. Te arī ir aizture. Mēs redzam, ka dažas pašvaldības neatskaita līdzekļus atpakaļ,” skaidro Reirs. Tomēr viņš nav gatavs nosaukt, par kurām pašvaldībām ir runa.  

Burtnieku un citu novadu bērnudārzus Ministru kabinets šonedēļ nolēma neiekļaut prioritāro projektu listē. Iemesls – šādi pieprasījumi varētu pārāk daudz prasīt no valsts budžeta. 

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti