Vaira Vīķe-Freiberga: Demokrātija ir kā trenēts suns, kas jāuzrauga

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Sestā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga amatu atstāja jau pirms 15 gadiem, taču svarīgos brīžos ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā arvien vēl liela vērtība ir viņas viedoklim. Kā pirms valsts svētkiem un 1. decembrī gaidāmās 85. jubilejas klājas eksprezidentei, uz Īvandi pie Kuldīgas raudzīt devās Latvijas Radio korespondente Ieva Puķe.

Vaira Vīķe-Freiberga: Demokrātija ir kā trenēts suns, kas jāuzrauga
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Mēs parasti šajā laikā būtu gājuši staigāt ar kaķīti. Viņš mums staigā līdzi, līdz kaimiņu dīķim un atpakaļ, tā kā sunīts viņš mums ir." Vairas Vīķes Freibergas pazīstamā balss dziļos Kurzemes laukos, ko var sasniegt tikai pa zemes ceļu, skan omulīgi. Aiz loga sāk krēslot. Gluži parasts vakars lauku mājā: saimniece klēpī paņem strīpaino runci Muri, saimnieks Imants Freibergs viesiem piedāvā kafiju.

Īpašumā Īvandē pie Kuldīgas, ko, atgriežoties Latvijā no Kanādas, atraduši pēc sludinājuma, Freibergi pavisam tiešā veidā ielaiduši saknes. Tur sastādīti vairāki tūkstoši koku. Vecajā kļavā pagalmā iekārtas bērnu šūpolītes. Ģimene tagad Īvandē mēdz dzīvot arī nesezonā – tā pieraduši pandēmijas laikā.

Ar kādām domām Vaira Vīķe-Freiberga sagaida 18. novembri un 85. dzimšanas dienu? "Šis gads ir pārsteidzis ar negaidīti skandaloziem notikumiem," ātri skan atbilde.

"Krievijas pilna apmēra invāzija Ukrainā – līdz pēdējam brīdim reti kāds ticēja, ka tas tiks darīts, kaut arī bijām mēneša garumā vērojuši, kā grupējas spēki gar Ukrainas robežām. Prezidents Putins teica: nē, mums nav ne mazākā nodoma iebrukt Ukrainā, mēs te veicam manevrus, savā zemē darām, ko mēs gribam. Kopš tā laika viņš ir kļuvis par melošanas etalonu. Nu jau lielākā daļa pasaules ir pieradusi: ja no Maskavas skan apgalvojums: mēs darīsim tā un tā, tad viņi darīs pretējo. Protams, ir skumji vērot to, ko tas maksā ukraiņu tautai," saka Vīķe-Freiberga.

Mēs varam uzelpot, ka neesam viņu vietā, secina eksprezidente.

Ir ne tikai jāsūta ukraiņiem labas domas un vēlējumi, bet jādara viss, lai varētu viņus atbalstīt.

"Tikko dzirdēju ziņas, ka bērniem no Ukrainas, kas mums ir vairāki tūkstoši, ir grūtības skolā. Man trīsreiz mūžā ir nācies nonākt situācijā, kur man pilnīgi svešā valodā bija jāturpina skološanās. Tā kā esmu eksperte tajā jomā – ne tikai kā psiholingviste un psiholoģe, bet [varu runāt] tīri no personīgās pieredzes.

Kad nonācu Marokā mazā ciematā, kur nekurienes vidū tika būvēta spēkstacija, tur vietējie franču bērni bija visi salikti tādā skolā, kas bija tāda izmēra kā šī mana dzīvojamā istaba, tur bija trīs līmeņa pamatskolas. Skolotāja mani negribēja ņemt šajā skolā, jo es nemācēju [pateikt] ne "jā", ne "nē", ne "lūdzu", ne "paldies".

Apbrīnojamā kārtā bērna smadzenes daba veidojusi tā kā tādu sūkli, kas ļoti ātri apgūst svešas valodas, ja viņam dod kaut mazliet palīdzības, kaut kādu atbalstu. Ir simt lietas, ko varam darīt, lai palīdzētu šai tautai, kas visus padomju gadus bija mūsu likteņbiedri, un tagad liktenis viņus ir skāris ļoti skarbā un grūti pārdzīvojamā veidā.

Un arī mums pašiem ir jārūpējas, lai mēs neslīgstam pašapmierinātībā, nevīžībā pret to, kas mūsu valsti padara par brīvu un demokrātisku valsti.

Demokrātija ir jāuzrauga kā trenēts suns, lai tas turētos pie ķēdes un nesāk jums uzbrukt jeb klaiņot pa mežiem," saka Vīķe-Freiberga.

Šobrīd daudzu domas aizņem praktiskas, sadzīviskas lietas. Kā mums izturēt šo ziemu?

"Vienkārši – kaut ko darīt. Piemēram, izmazgāt vannasistabā grīdu, kad tev pat nav vairs dūšas neko darīt. Cilvēks izmazgā grīdu un apskatās, cik smuka tā izskatās. Gribot negribot tu redzi to starpību. Ja ir vienkārši drūmi ap sirdi, tad vajadzīga jebkāda aktivitāte, kas pašam rada prieku, interesi, gandarījumu. No tā drūmuma ir jāiet ārā!

Starp citu, es pati personiski uztraucos, kad redzu cenu svārstības, piemēram, elektrībai un enerģijai. Liela daļa no tā nav objektīvi pamatota. Spekulanti, vidutāji nenormāli izmanto situāciju, lai pelnītu milzīgu naudu. Domāju, ka

Eiropas Savienībai būtu kāds vārds nopietni jāsaka par to, kas ir negodīga spekulācija uz to nedrošību, kas valda pasaulē, uz cilvēku baiļu rēķina. 

Kas nav balstīta faktā, ka būtu kurināmā pietrūcis," vērtē eksprezidente.

Nebūtu brīnums, ja cīņā par godīgiem tarifiem iesaistītos arī pati Vaira Vīķe-Freiberga. Viņa arvien nav aizgājusi pensijā tradicionālā izpratnē.

"Man joprojām ir dažādas starptautiskas saistības. Nu jau nāk trešais gads, kad es ļoti daudz laika pavadu "Zoom" konferencēs, runas dodu, uzrunas, paneļos piedalos, sēdēs. Šo pēcpusdien man vēl ir noslēguma sēde tā sauktajā "Lancet" komisijā par dažādiem kovida aspektiem, kur nostrādāju divarpus gadus. Mēs tagad esam savu ziņojumu iesnieguši," stāsta Vīķe -Freiberga.

Kādi ir gala secinājumi par Latviju? "Mēs analizējām no dažādiem aspektiem, piemēram, virusologi par vīrusa izcelsmi un mutācijām. Es biju līdzvadītāja ar diviem kolēģiem grupā, kas raudzījās uz grupām, kas bija riska situācijā sabiedrībā jau pirms pandēmijas un kuru situāciju, kā to jau varēja sagaidīt, pandēmija tikai padarīja sliktāku. Mēs nācām ar ieteikumiem, kas valstīm būtu jādara, lai būtu labāk sagatavoti nākošajai pandēmijai, kāda neizbēgami ir sagaidāma. (..) Katrā zemē politiski tiek pārmests tiem, kas bija pie varas tajā brīdī, ka viņi ir izdarījuši tādu kļūdu, šādu kļūdu, un bieži tikuši izbalsoti nākošās vēlēšanās. Tas jau iet tālāk nekā par viena ministra vai valdības kļūdu. Mūsu secinājumi: sagatavotības trūkums ir bijis lielākais vaininieks."

Kā eksprezidente sagaidīs 18. novembri? "Būšu šeit pat mājās, jo man pēc pāris dienām seko brauciens uz Maroku, tam būs jāgatavojas. Ceru 18. novembri šeit mierīgi nosvinēt.

Savulaik tā bija man grūtākā diena gadā. Prezidentam tajā dienā ir ļoti smaga darba kārtība. Bet, kopš vairs neesmu amatā, 18. novembri esmu varējusi baudīt.

Ka bijām Rīgā, tad, protams, aiziet nolikt ziedus un aiziet uz Saeimas svinīgo sēdi un uz koncertu. Bet, tā kā mēs būsim laukos, tad es sekošu visam televīzijā, klusu un mierīgi varēšu baudīt visu attālināti."

Arī savu dzimšanas dienu eksprezidente sagaidīs Latvijā, pēc atgriešanās no Marokas.

Aizbraucot no prezidentes lauku mājām, pārņem sajūta, ka tur tumsā un rudens miglā paliek kaut kas īpašs, personīgi tuvs. Arvien aktīvs prāts un mīlestība pret Latviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti