Politiķe sacīja, ka tas ir neticami, cik ātras un vienotas bija rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Kopš laika, kad Krievija ieņēma Krimu 2014. gadā, esot lielāka izpratne par to, kāda ir Krievija, tādēļ sankcijas noteiktas tik ātri, uzskata Vaidere.
Vienlaikus viņa norādīja, ka Rietumi var darīt vairāk, piemēram, piegādājot iepriekš solītos iznīcinātājus, kā arī pretgaisa aizsardzību. Tāpat esot vajadzīga nopietnāka sadarbība, lai nodrošinātu medicīnas pieejamību. Vēl arī, piemēram, no "SWIFT" sistēmas varētu atslēgt visas, nevis tikai noteiktu skaitu banku. Tāpat arī Vaidere uzskata, ka ir nozīmīgi pārtraukt jebkādus projektus, kas saistīti ar finanšu plūsmām no Krievijas. Vēl arī Eiropas Savienībā vajadzētu rūpīgi izturēties pret vīzu izsniegšanu, lai tajā neieplūstu Kremlim uzticami cilvēki.
Vaidere intervijā sacīja, ka, ja sabiedrotie 2014. gadā būtu vairāk ieklausījušies Baltijas valstīs, iespējams, Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā.
"Šis ir ļoti izšķirīgs brīdis. Jo vairāk palīdzēsim Ukrainai tagad, jo ātrāk beigsies karš, un, cerams nevis ar agresora, bet ar cietušā uzvaru," sacīja Vaidere.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
