Pēc gaidāmās administratīvi teritoriālās reformas plānots, ka Kuldīgas novadam tiks pievienoti Skrundas un Alsungas novadi, tas nozīmē, ka jaunizveidotajā novadā būtu divas pilsētas un 18 pagasti. Līdz šim Kuldīgas novadā bija viena no suitu vēsturiskajām teritorijām – Gudenieku pagasta Basi, bet pēc reformas – divi – arī Alsunga. Tā kā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija aicinājusi visas pašvaldības domes lēmuma formā komisijai iesniegt viedokli par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", pagājušā gada nogalē Kuldīgas novada deputāti vienbalsīgi lēmuši, ka atbalsta šo likumprojektu ar trim nosacījumiem, viens no kuriem aicina izvērtēt iespēju Kuldīgas novadā iekļaut pašreizējā Ventspils novada Jūrkalnes pagastu, tā apvienojot visu suitu kultūrvēsturisko teritoriju vienā pašvaldībā. Vienlaikus nepieciešams noskaidrot arī Jūrkalnes pagasta iedzīvotāju viedokli.
"Ja iedzīvotāju vairākuma vēlmes būs iekļaut, mēs mīlēsim, cienīsim, darīsim visu, lai suitu vēsturiskais novads attīstītos. Ja ne, tad sadarbība nepasliktināsies. Ne jau tikai novadu robežas nosaka to, kurš ar kuru sadarbosies," sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
Aptaujāto cilvēku domas par šādu ieceri dalās. Jūrkalnes iedzīvotāja Ligita Bērziņa uzskata, ka pagastam jāpaliek pie Ventspils novada. "Mums ar Kuldīgu sakara nav, satiksmes nav. Ar Ventspili varam, kad vien vajag, ja ir mašīna," viņa sacīja. Bērziņa gan pati nav no suitiem, tāpēc arī suitu tradīcijas viņai neinteresē.
Tik kategoriska nav Jūrkalnes bibliotēkas vadītāja Ligita Kalniņa, jo uz Kuldīgu iznākot braukt biežāk. "Lai uzturētu suitu garu, ir vajadzīga griba, bet Kuldīga man liekas mazāka, jaukāka. Es apmeklēju. Bet kā lems augšā, tā būs," sacīja Kalniņa.
Jūrkalnes pagasta pārvaldes vadītājs Guntars Reķis uzsver, ka suitu kultūrvēsture jau veiksmīgi tiek kopta, arī atrodoties katram savā novadā, turklāt iedzīvotājus baidot tik krasas pārmaiņas.
"Ventspils novads vienmēr atbalstījis, ļoti daudzas lietas sakārtotas, uzbūvētas, ūdenssaimniecība sakārtota," stāstīja Reķis.
Etniskās kultūras centra "Suiti" vadītāja Dace Martinova gan atzīst, ka vieglāk strādāt būtu vienotā teritorijā, līdzīgi kā tas ir Igaunijā. "Sadarbība būtu pārredzama un vienota. Pašlaik ir tas riņķis, kas jāiziet cauri tiem lēmumiem, visiem novadiem, dažādi viedokļi," norādīja Martinova.
UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā suitu kultūrtelpa iekļauta 2009. gadā.
